Visiem interesentiem, sapulcējoties Ģertrūdes ielas teātrī uz ansambļa Manta pirmā albuma prezentāciju, par pārsteigumu vakara varoņu uzstāšanās ar instrumentiem rokās nenotika.
Visiem interesentiem, sapulcējoties Ģertrūdes ielas teātrī uz
ansambļa Manta pirmā albuma prezentāciju, par pārsteigumu
vakara varoņu uzstāšanās ar instrumentiem rokās nenotika. Dziesmu
autors Edgars Šubrovskis un viņa grupas biedri - Edgars Mākens,
Oskars Upenieks un Raitis Viļumovs - kaut kur klīda, kamēr uz
skatuves tika svinīgi uznests lenšu magnetofons.
Festivāls _Laba daba _mūzikas cienītāju vidū ir ne mazāk un varbūt pat vairāk gaidīts nekā aizpagājušajā nedēļā notikušais Positivus. Tiekamies Ratniekos no 1. līdz 3. augustam
Iesildīties pašmāju festivālu maratonam ļoti veselīgi ir nelielā tūrītē pa šīs vasaras mūzikas izslāpušo saietiem Eiropā. Šoreiz – Hurricane un Open’er
Koncerti, kuru iespaidus visgrūtāk izteikt vārdos, ir tie
labākie. Pēc Patijas Smitas uzstāšanās Tallinā 21. jūlijā kļuva pat
mazliet žēl tobrīd vēl svaigo Positivus iespaidu, kurus
viņa gluži vienkārši aizkrāsoja ciet ar savu dabisko un intīmo
priekšnesumu, dodot iespēju kādai meitenei no skatītāju zāles pat
kopā ar viņu uzspēlēt ģitāru un ļaujot šai meitenei piedzīvot,
iespējams, vienu no neaizmirstamākajiem mirkļiem dzīvē. Par tādu
tas kļuva ne tikai viņai vien.
Masu pasākumos Latvijā ierastā uguņošana Salacgrīvas debesīs svētdien ap pusnakti noslēdza astoto_ Positivus _festivālu, kas ne tikai mūzikas cienītājiem, bet arī daudziem citiem vasaras un brīvā laika baudītājiem ir gada gaidītākais notikums.
Festivāla Positivus otrā diena bija muzikāli vispiesātinātākā. Ja pirmā varēja kalpot kā iesildīšanās, tad otrajā uz skatuvēm kāpa savulaik Rīgā jau pabijusī Anna Kalvi, viens no triphopa aizsācējiem Tricky un elektroniskās mūzikas revolucionāri Kraftwerk, kuru vārdi sarakstā vien bija nopietni iemesli doties uz festivālu daudziem, kuri citos gadījumos nedēļas nogali pavadītu savos piemājas dārziņos.
Baltijas lielākais festivāls Positivus, kuru visu gadu gaidījuši daudzi, ir pienācis nu jau gluži kā gadalaiks, kurš nav novēršams un, jādomā, tāds tas arī paliks vēl pāris gadu desmitus, jo izaugt līdz Roskildes vai Glastonberijas izmēriem, lai izdzīvotu, tam nemaz nav nepieciešamības. Pasaulē notiek daudz festivālu, kas ir daudz mazāki un pievilina cilvēkus ne vien ar skaļiem vārdiem, bet arī ar atmosfēru, ko nosaka cilvēki un vieta, kur festivāls notiek.
Jūrniekam ir šķirties grūti,/Dzimtenē viņš atstāj brūti;/ Dievs
zin', kad viņš mājās brauks,/Cits jau to par savu sauks, - tādu
skarbu patiesību vienā no sava jaunā albuma Jūras vilki
dziesmām pauž vīru kopa Vilki. Latviešu karavīru dziesmas,
kas tapušas no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, ir šīs vīru
kopas ierastais repertuārs, kas pastāvīgi tiek papildināts.
Festivāls Opener Kosakovas lidostā Polijas pilsētā Gdiņā jau vairākus gadus ir un, visticamākais, turpmākajos gados arī paliks daudzu latviešu iecienītākais festivāls. Jo maz ticams, ka Positivus, Summer Sound vai Laba Daba pēkšņi nākamgad piedāvās, piemēram, Džeka Vaita reto vai The Strokes teju vienīgo koncertu Eiropā, Pearl Jam un The Black Keys,_ Phoenix un Tame Impala_, kas Polijā ir jau noticis.
Polijas pilsētā Gdiņā notiekošā mūzikas festivāla Opener teritorija veras vaļā salīdzinoši vēlu – četros pēcpusdienā. Citos festivālos grupas sāk spēlēt jau no pusdienlaika, un tik agrs laiks neskaitās mūziķiem diez ko izdevīgs, jo liela daļa apmeklētāju vēl tikai mostas, berzē savas paģirainās acis un slinki stāv milzīgās rindās pie dušām.
Miesās brangs pusmūža vīrs (slava grandžeriem, kas vēl dzīvi) sviedriem aizlijušām brillēm, dziedot līdzi visus dziesmu vārdus, enerģiski diriģē uz skatuves notiekošo. Jaunas meitenes organizētās rindiņās pamet pūli, jo tas viņām sāk palikt par traku, ka sen pieauguši vīri kliedz, lec un, cits citu grūstīdami, atceras jaunību, kad no rīta līdz vakaram klausījās Sietlas grupas Pearl Jam dziesmas.
Ikgadējais Opener festivāls Polijas pilsētā Gdiņā joprojām ir ģeogrāfiski vistuvākais Latvijas mūzikas cienītajiem, kurā iespējams redzēt tik lielu aktuālu un plaši pazīstamu mūziķu klāstu. Turklāt tas izmaksu ziņā ir krietni draudzīgāks par festivāliem Skandināvijā, Vācijā vai ar lidmašīnu viegli sasniedzamajā Lielbritānijā.
Pienācis laiks, kad atmiņa kā bagātību krātuve spēlē arvien mazāku lomu. Sirmo teicēju, kuru atmiņās glabātās dziesmas un izstāstītos stāstus savulaik savās ekspedīcijās piefiksēja folkloras entuziasti, vairs nav mūsu vidū, un palicis tikai tas, kas pierakstīts. Savukārt mūsdienu aktīvajiem cilvēkiem visas nepieciešamās informācijas tūlītējai iegūšanai kalpo nevis atmiņa, bet interneta tīmeklis, tomēr tas sevī glabā lielākoties populārākās lietas.
Pienācis laiks, kad atmiņa kā bagātību krātuve spēlē arvien
mazāku lomu. Sirmo teicēju, kuru atmiņās glabātās dziesmas un
izstāstītos stāstus savulaik savās ekspedīcijās piefiksēja
folkloras entuziasti, vairs nav mūsu vidū, un palicis tikai tas,
kas pierakstīts. Savukārt mūsdienu aktīvajiem cilvēkiem visas
nepieciešamās informācijas tūlītējai iegūšanai kalpo nevis atmiņa,
bet interneta tīmeklis, tomēr tas sevī glabā lielākoties
populārākās lietas.
Varētu gribēt, protams, vairāk, tomēr katru gadu Mežaparka estrādē notiek vidēji viens slavenu un joprojām aktuālu popmūzikas mākslinieku koncerts, un šogad tas gods ir ilgi šeit jau gaidītajiem Kings of Leon mūziķiem. Turklāt koncerts grupai ir vienīgais šajā reģionā, un lielākā daļa biļešu tiek pārdota Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Krievijā un Baltkrievijā.
Festivālu sezona strauji tuvojas. Vispirms par praktisko pusi. Dažs sev jau nolicis uz plaukta jaunas kedas, lai viegli visu dienu uz kājām nostāvēt, cits uzticas smagiem ādas zābakiem ar metāla purngaliem, lai kāds pūļa priekšējās rindās lēkājošais sāpīgi neuzmin uz kājas. Vēl kāds uzticas tikai gumijas zābakiem, jo tikai tajos var palikt ar sausām kājām, ja apkārt valda dubļi, kas ir neizbēgami, ja gāž lietus, saslapinot zemi, kuru nemitīgi min tūkstoši, sakuļot pamatu zem kājām kā blenderis svaigu dārzeņu maisījumu. Skaties, tikai nepaklūpi, jo gumijas zābaki lieliski slīd.