Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Es uzvilku ūdens kreklu

Jūrniekam ir šķirties grūti,/Dzimtenē viņš atstāj brūti;/ Dievs zin', kad viņš mājās brauks,/Cits jau to par savu sauks, - tādu skarbu patiesību vienā no sava jaunā albuma Jūras vilki dziesmām pauž vīru kopa Vilki. Latviešu karavīru dziesmas, kas tapušas no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, ir šīs vīru kopas ierastais repertuārs, kas pastāvīgi tiek papildināts.

Līdz šim latviešiem nav bijis tāda tematiskā albuma, kurā tiktu apkopotas jūrasbraucēju dziesmas. Kādu laiku Vilki kaut kam tādam spurojušies pretī, jo jūrnieki ne vienmēr ir bijuši karotāji. Tomēr, apsvēruši, ka agrāk jūrnieki, gluži tāpat kā karavīri, devās ilgstoši prom no dzimtenes un meitenēm, nezinot, kad un vai vispār atgriezīsies, un par to krogos arī dziedāja, Vilki tomēr nolēma pieķerties jūras dziesmām. Kopas nosaukums arī tam pateicīgs - to papildinot ar vārdu «jūras», albuma nosaukums gatavs, jo tieši par jūras vilkiem latvieši sen dēvē pieredzējušus jūrniekus, kuriem būtu daudz, ko stāstīt. Vilki gan saka, ka ne visi vecie tā uzreiz gatavi runāt - nereti ir nopietni jāstrādā. Jāizvilina tie atmiņu stāsti ar uzvedinošiem jautājumiem, piesaucot konkrētus cilvēkus un faktus, parādot fotogrāfijas.

Latvija - jūras lielvalsts

Lai gan latvieši dzīvo pie jūras un jūras braucēju ir bijis tūkstošiem, no kuriem daudzi arī kapteiņi, jūrnieku un zvejnieku dziesmu folklorā ir diezgan maz. Trīs dziesmas albumam paņemtas no 1914. gadā izdotās grāmatas Visjaunākais jūrnieku dziesmu galds, ar vairākām labprāt «pacienājusi» folkloras kopa Budēļi, kurai bijusi programma ar jūrnieku dziesmām, dažas ir no Oskara Stalta un Hugo Legzdiņa materiāliem un tautas mūzikas krātuves.

«Mums ir ārkārtīgi bagātīgs tas slānis, kas saistās ar jūrniecību, bet tas nepelnīti atstāts novārtā, un mūsu mērķis bija noslaucīt putekļus no šīs vērtīgās lietas, kas apliecina, ka mums ir sava stingra stāja visās līnijās un arī jūras lietās esam bijuši diezgan spēcīgās pozīcijās pasaules mērogā,» ar lepnumu saka Vilku dalībnieki. Esot izpētīts, ka Pirmajā pasaules karā Baltijas flotē latviešu virsnieku ir bijis vairāk nekā pieci simti, nemaz jau nerunājot par ierindas jūrniekiem. Nav šaubu - mēs esam jūras lielvalsts. Arī nosaukumi ne vien mazajiem zvejas, bet arī lielajiem tirdzniecības kuģiem, kas braukuši uz ārzemēm, ir bijuši latviski. Arī kuģu turētāji bijuši latvieši. Pa visu jūras robežu no Kurzemes līdz Vidzemei Latvijā būvējuši kuģus - trīsmastniekus, četrmastniekus. «Dižais kuģis Rota, kas Ainažu muzejā apskatāms, ir Liepupē tapināts, tur tā patiesie izmēri ir no akmeņiem izlikti, un prātam neaptverami, kā no priedēm un kāpām to jūrā dabūja iekšā,» saka Vilku dalībnieks Jānis Atis Krūmiņš, kurš nāk no Liepupes, kur vai visi puiši jau piedzimstot kā nākamie kapteiņi.

«Paši jau mēs jūrnieki neesam, arī karā neesam bijuši, tik vien kā zemessardzē vairāk vai mazāk dienējuši. Tāpēc mums tas, kas nav pašu piedzīvots, šķiet romantisks, bet īstajiem jūrniekiem un karavīriem tā nav nekāda romantika - vairāk grūtības un skarbums. Šī ir mūsu interpretācija, kā to jūtam, jo mūsu gēnos iekšā tas viss ir - katram tuvāk vai tālāk rados ir kāds karavīrs vai jūrnieks,» saka Vilku dalībnieks Andris Balcers.

Rums pret jūras slimību

Albums nav ierakstīts profesionālā studijā, bet pie profesionāla meistara Tāļa Timrota Lejaszemnieku lauku mājās Gaujas krastā. «Tālis salika mikrofonus, sēdāmies pie galda un rakstījām - ja tur rūc pērkons, tas dzirdams, ja līst, tas arī. Īsts lietus! Protams, tādā vietā ierakstīt ir daudz vienkāršāk, jo tur var dabūt tādu smeķi! Studijā, kad pieej pie mikrofona, ir tāds saspringums: tūlīt iedegsies gaisma, un tagad būs jāraksta. Šeit tā brīvāk, un kaut kādas runas atskan pa vidu,» Vilki atceras studijas atmosfēru, kuru centušies padarīt tuvāku tai, kādā šīs dziesmas, iespējams, radušās. «Toreiz jau studijās nedziedāja - veči apsēdās uz kuģa vai krogā un laida vaļā. Bija runas, un bija rums. Rums ir ne tikai alkohols, kas vienam garšo vairāk, citam mazāk, bet uz kuģa tās noderēja kā zāles pret saaukstēšanos un jūras slimību,» jūrnieku aizraušanos ar velna dziru skaidro Andris.

Uz albuma vāciņa redzamais foto ņemts no Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja - izraudzīts tieši šis, jo jūrnieki uz Ventspils kuģa Ausma nofotografējušies ar mūzikas instrumentiem, tas liecina, ka muzicējuši arī reisu laikā. Svītraino kreklu, kas mūsdienu izpratnē ir jūrnieku forma, tur nav - tie laikam iegājušies kaut kad vēlāk.

Vilku jūrasbraucēju dziesmu programma - koncertā 16. augustā Ainažu jūrskolas 150 gadu jubilejā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?