Uh, sarakstīju "papīrus", tagad ir drusku laika pievērsties radošajam darbam! Gribat stāstiņu, kā es kļuvu par amatpersonu? Tiesa, tikai uz dažām dienām, bet es pats to uzzināju tikai tad, kad man sāka zvanīt no VID
Jauns gads nav nekāda balta lapa, bet gan audiogrāmata, kas tiek atskaņota, gribi tu to vai ne, esi gatavs vai vēl ne; vai viss notiek atbilstoši taviem standartiem un iecerēm vai pilnīgi citādi
Jau pirms gada šķita, ka pasaule ir sarežģīta vieta, nu dzīves datorspēlē iepriekšējā gada līmenis ir iziets un esam iecelti nākamajā, kurā barjeras ir augstākas, ugunsbumbas krīt ātrāk un lēcieni pāri aizām ir arvien grūtāki
Es gribētu novēlēt vismaz šo vienu dienu, ja nesanāk, vismaz šo vienu stundu un, ja arī tad ne, vismaz šo vienu minūti vai sekundi – izjūtiet Mieru! Tas ir tepat. Tas ir kopā ar jums
Vienmēr brīdi vilcinos, pirms rakstu novēlējumu kartītē. Jaunajā gadā, dzimšanas dienā, kādam pensijā aizejot… Sasodīts, ko lai otram saka? Izņemot "Visu to labāko!", kas aizdomīgi izklausās pēc "Visu labu!"
Nedēļas nogalē notiks divi zīmīgi notikumi. Sestdien, 9. decembrī, Berlīnē tiks pasniegtas Eiropas Kinoakadēmijas balvas, savukārt Rīgas senākais un skaistākais kinoteātris Splendid Palace svinēs savu 100. dzimšanas dienu
Rit patriotiskais mēnesis. Cilvēki galdā ceļ biešu salātus ar baltiem krējuma viducīšiem, kundzes pielaiko sarkanas kleitas ar baltām jostiņām, un bērni pie baltiem krekliņiem velk dzērveņu krāsas vestītes. Televīzijā no rīta līdz vakaram lepojamies ar kultūras darbinieku sasniegumiem, kopjot Latvijas intelektuālo druvu, un šķiet, visa Latvija sadodas rokās un viļņojas vienā ritmā
Nedēļā starp valsts svētku dienām vajadzētu pateikt ko pacilājošu. Šajā laikā kultūra pēkšņi visiem ir vajadzīga, jo valsts – tas nozīmē tautu, tauta – valodu, valoda – kultūru, un tā tālāk
Novembris nodēvēts par Eiropas kino mēnesi. Pēdējos gadus Eiropas Kinoakadēmija drūmākajā gada posmā aicina fokusēties uz Eiropas filmām, akcentējot Eiropas kinokultūras nozīmīgumu, un sāk pasākumu sēriju, kas noskaņo Kinoakadēmijas gada balvai
Būs interesanti vērot, kas ar Elizabetes ielas māju notiks turpmākajos gados, bet visvairāk gribētos, lai te paliktu tā, kā tas pagaidām paredzēts līdz 15. novembrim
Ir jāredz izmaiņas, nevis jāpielāgojas. Bailes dzen shēmās. Tur arī rodas "cīnītāji" par plakātu patiesībām. Tur arī trepītes un "pareizo uzskatu" megafoni
Ir jāaizdomājas, kas pēc diviem šonedēļ Arēnā Rīga piedzīvotajiem repera 50 Cent koncertiem notiks ar hiphopa jau tā lielo popularitāti Latvijā. Vai tā var kļūt vēl lielāka?
Cik sirsnīgi! – nodomāju, pamanījis, ka sabiedriskā doma iesaistījusies diskusijās par to, vai māksliniekiem pienākas garantēta darbavieta vai ne. Cik tipiski! – domāju tālāk, konstatējot, ka diskusijas aptver tikai tās mākslas jomas, kurās šādas darbavietas vispār ir, – teātra un mūzikas nozari
Kādreiz, pirms daudziem gadiem, bija ieteikts uzticamu informāciju nemeklēt Vikipēdijā, tās pieminēšana normālās aprindās bija tāds kā sliktais stils. Apmēram kā dzert vīnu ar košļeni mutē
Ieraudzījis cirka arēnā tik daudz malkas, es jutos pacilāts un aizkustināts. Laikam manī pamodās latviešu kolektīvā bezapziņa, kas signalizē – malka rudenī nozīmē, ka kaut kā izdosies pārziemot
Kā tā var būt, ka vislielākais attālums nereti ir jāpārvar attiecībās ar sevi un līdz vistuvākajiem cilvēkiem izrādās vislielākā distance? Kāpēc dažreiz vislabāk jūties, parunājot ar draugiem tūkstošiem kilometru attālumā?