Eksperti/Blogeri / Diena / Eksperti/Blogeri / Diena

Tikai reizi dzīvē © DIENA (18)

Koncertu viesi ar saviem skatīšanās paradumiem mēdz būt tikpat ievērojams elements kā pati izrāde.

Dzintara gaisma © DIENA (11)

Liepājā gūst piepildījumu sapnis par vietu Latvijā, kurp beidzot varēs aicināt pat slavenos Berlīnes filharmoniķus

Priekšstatu varā © DIENA (55)

Vairāk nekā pirms desmit gadiem es stāvēju rindā, lai izietu drošības pārbaudi Dakaras lidostā.

Pierast pie sarunas © DIENA (64)

Ne vienmēr sarunai vajadzīgi divi cilvēki. Tā var būt saruna ar sevi pašu, saruna ar pasauli. Jebkurā sarunā būtiskākā ir klātbūtne

Dažkārt brīnos, kas paliek un kas nepaliek atmiņā. Piemēram, no skolas laikiem atceros literatūras stundu, kurā latviešu literatūras skolotāja nezin kāpēc sāka runāt par lamuvārdiem. Viņa paziņoja, ka latviešu valodā ir ļoti maz lamuvārdu: "Nu, eža dēls. Kas tad vēl?"

Iegraužoties mežā © DIENA (4)

Oktobris ar abiem nepieradinātās un eksperimentālās mūzikas festivāliem Skaņu mežs un Zemlika ir oāze Latvijas muzikālajā kalendārā

Pasaules čempioni © DIENA (13)

Es to esmu arhitektiem jautājis, bija man tāda tēma pirms gadiem četriem pieciem aktuāla – vai ir kaut kas uz pasaules, ko tikai latvieši var izdarīt.

Fēniksa sapnis © DIENA (11)

Orķestris Rīga pierāda, ka spēj darboties ar apbrīnas cienīgu pulksteņmehānisma precizitāti. Taču kā latviski dēvēt symphonic band orķestrus?

Līdz baltkvēlei © DIENA (5)

Baltijas jūras dokumentālo filmu forumā nesen tika demonstrēta Rumānijas filma Čaks Noriss pret komunismu. Tās pamatā ir stāsts par notikumiem rumāņu dzīvoklīšos sociālisma ēras norietā.

Jautājumi un jautātāji © DIENA (50)

Arvien grūtāk ir atšķirt, kad jautātāja nolūks bijis tiešām kaut ko uzzināt, kad – vienkārši palaist valodas

Daudz labas latviešu mūzikas joprojām paliek šaurā uzticamo fanu lokā, jo komercradiostacijas izvairās to atskaņot, nevēloties zināt, ka tāda ir.

Kultūra, kas jau daudzkārt glābusi, stiprinājusi un vienojusi Latvijas (un ne tikai) cilvēkus un vispārliecinošāk spodrinājusi Latvijas tēlu pasaulē, cieņu pie mums nebauda

Saviļņojošākos pārsteigumus operas mīļotājiem sagādā mūsu pašu dziedātāji no Itālijas un Vācijas

Krievu publicists Inozemcevs pēc Alekša Mierlauka un Jāņa Pliekšāna Uguns un nakts pirmizrādes 1911. gada 26. janvārī Jaunajā Rīgas teātrī žurnālā _Rižskaja misļ _rakstīja: "Par nožēlošanu, es neprotu latviešu valodu, bet, sēdēdams piektdien Uguns un nakts pirmizrādē, es pārdzīvoju īstu mākslas baudu..."

Šodien