Vienudien pievakarē braucu pāri Daugavai no Nacionālās bibliotēkas puses un rietošās saules iekrāsotajās debesīs pamanīju putnus. Tie nebija daži desmiti – tur bija simtiem vai pat tūkstošiem kaiju, kas juceklīgi riņķoja, cēlās un krita virs atkusušās upes. Pirms nedēļas, dodoties uz Kurzemes pusi, ūdeņi šur tur vēl bija aizsaluši, un, piemēram, Lielupes ledu no vienas vietas bija apsēduši žibulētāji.