Koncertuzvedumu cikla Latvijas gredzens vainagojums – kinokoncerts Vēstures palos – apliecina Zemgales un visas Latvijas cilvēku spēku un mīlestības sīkstumu
Izstādē Kurš kuram draugs? Dzīvnieku attēlojums mākslā viss atbilst pieaugušo priekšstatiem par to, kā aizraut bērnus ar mākslu, izmantojot viņiem pazīstamus sižetus
Vienpadsmitā simtgades filma Kurts Fridrihsons prasa no skatītāja vērīgu uzmanību un prasmi orientēties daudzveidīgos un spilgtos mākslinieciskos tēlos un paņēmienos
Poētiskajai lekcijai Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi vairāk ir dialoga forma – Vilis Daudziņš un Mārtiņš Meiers nesludina no katedras, bet atgādina zināmas, lasītas un arī aizmirstas lietas
Kosmiskā tēma Ģirta Muižnieka un Leonarda Laganovska izstāžu dialogā izrādās visai vaļīgs
un neobligāts ierāmējums. Par būtiskāko izvirzās pazīstamu mākslinieku nesenā veikuma atrādīšana
Džeks Vaits nojauc laika robežas un atgādina, ka roks vēl ir dzīvs. Koncerti Rīgā un Viļņā izskanējuši. Šādi vairs nebūs nekad. Kas nokavēja, tie vienmēr paliks nokavējuši.
LNSO sezonas atklāšanas koncertos Rīgā un Liepājā pārliecina orķestra varēšana un iedvesmo tikšanās ar obojistu Albrehtu Maieru Pētera Vaska jaundarba pirmatskaņojumā
Režisors Reinis Suhanovs izrādē Antiņš. Zelts. Kalns Raiņa sižetu atslēdz ar groteskas līdzekļiem, radot dažbrīd asprātīgu, tomēr nevienmērīgu interpretāciju
Jauns plauktiņš sirreālismam un popārtam. Mākslu Vladimirs Glušenkovs uztvēra kā procesu un eksperimentu, acīmredzot tāpēc viņa pieeja tiek novērtēta un akceptēta tikai tagad
Izcilas Vāgnera balsis ir sapulcētas un ieslēgtas konceptuālā režijas zīmējumā – Klīstošā holandieša lidojumā, kas šoreiz notiek debesīs, klaustrofobiskā un mazkustīgā sapņa realitātē. Miesu un asinis tai piešķir diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadītais Riharda Vāgnera mūzikas vēstījums
"No vēstures nevar mācīties vēsturi, tāpēc ka vēsture ir noziegumu un nodevību saraksts, un no kļūdām var mācīties tikai to, kā pareizāk kļūdīties," uzskata rakstnieks un dziesminieks Valdis Atāls.
Tenesija Viljamsa luga Ilgu tramvajs Regnāra Vaivara interpretācijā – izrādē Kaisles vilciens – iegūst jaunus akcentus un būtiski maina priekšstatu par hrestomātisko Blanšas tēlu