Recenzijas / Diena / Recenzijas / Diena

Nekas nav tā, kā izskatās. Dailes teātra izrādes Ārsts recenzija © DIENA

Ir skaisti un cerīgi redzēt vienotu ansambli, kurš stāsta sarežģītu, emocionāli grūtu un ļoti aktuālu stāstu uz Dailes teātra lielās skatuves.

Jūrā. Momentā. Ērika Vilsona romāna Me & Mo recenzija © DIENA

Ērika Vilsona romāna Me & Mo teksta centrā ir viņš – noslēpumainais, nežēlīgais un fascinējošais elks Teātris.

Uz saturu ierobežojumi neattiecas. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla žanru, stilu un mūzikas autoru loks paplašinās © DIENA

Globālās pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu kontekstā, kas īpaši bargi skar tieši kultūru, īsts brīnums bija gan baleta Gulbju ezers jauniestudējuma pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā, gan 23. Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls, ko sestdien, 5. septembrī, vainagoja izcils Johannesa Brāmsa Vācu rekviēma atskaņojums. Klasiskās kultūras oāze, kur vēl drīkst dejot un muzicēt publikai klātienē un bez maskām. Kamēr daudzās citās citadelēs kultūras dzīve ir zaudējusi vērienu vai pat apstājusies, arī citi mūsu – un ne tikai mūsu – spožākie izpildītājmākslinieki izpaužas Latvijā.

Krabītis un Šrēdingers. Ilzes Jansones romāna Vīru lietas recenzija © DIENA

Ilzes Jansones jaunajā romānā Vīru lietas uz īsu brīdi bezdibeni izgaismo īsta vai šķietama mīlestība, bet arī tas ir tikai ātri izkvēlojošas vai pret dzīvu miesu nodzēstas cigaretes gals, un atkal iestājas tumsa.

Skaņas telpiskuma maģija. Cēsu Mākslas festivāla laikmetīgās mākslas izstāde veltīta telpas un skaņas saspēlei © DIENA

Cēsu Mākslas festivāla laikmetīgās mākslas izstāde šoreiz ir veltīta telpas un skaņas saspēlei. Ekspozīcijā tiek meklēti to saskarsmes punkti, veidi un pavisam netiešas, gandrīz efemeras mijiedarbības formas.

Universālais grafikas patriarhs. Izstādes Rihards Zariņš. 1869–1939. Ko Latvijas meži šalc recenzija © DIENA

Atgriešanos aktīvajā izstāžu dzīvē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sācis ar neapšaubāmu klasiku, solot vispusīgi iepazīstināt ar vienu no latviešu grafikas pamatlicējiem Rihardu Zariņu.

Vāveres ritenis porcelānā. Skuja Braden ekspozīcija Samsāra gan dāsni smīdina, gan šausmina © DIENA

Lieliski režisētā un iekārtotā dueta Skuja Braden ekspozīcija Samsāra skatītāju gan dāsni smīdina, gan šausmina, gan iegremdē eksistenciālās pārdomās.

Masku teātris. Nevermore. Andra Zeibota romāna Krauklis recenzija © DIENA

Teātris kā apzinātas un neapzinātas spēles, tēlojuma un mistifikācijas kodols veido prizmu, caur kuru ir lasāms Andra Zeibota romāns Krauklis.

Satīklotā zemeslode. Paolo Džordāno darba Sērgas laikā recenzija © DIENA

Salīdzinājumā ar jebkuru citu tekstu Paolo Džordāno darbs Sērgas laikā pie lasītāja ir nokļuvis vēja ātrumā un tomēr – lēnāk nekā tajā aprakstītā parādība.

Purenes tīrai cilvēcībai. Valmieras teātra izrādes Visas labās lietas recenzija © DIENA

Valmieras teātra jauniestudējums Visas labās lietas pārliecina – pirkstu nepietiek, lai saskaitītu visus iemeslus, kāpēc ir vērts dzīvot

Virtuālo tuvplānu realitāte © DIENA

Turpinoties teātra sezonai tiešsaistē, skatītājiem tiek piedāvāti gan nepabeigti iestudējumi ar diskusijas iespēju beigās, gan ekstravaganti meklējumi, kas uz skatuves, visticamāk, neparādītos

Ieraudzīt un iemīlēties. Santas Hiršas monogrāfijas Andris Breže. Gaismas konstruktors recenzija © DIENA

Santas Hiršas monogrāfija Andris Breže. Gaismas konstruktors ir mākslas vēstures labākajās tradīcijās veidots pētījums, viens no nopietnākajiem, kas šajā žanrā tapis pēdējos gados.

Vai drīkstu tevi iztulkot? Grāmatas Livonijas debesis recenzija © DIENA

Ingas Žoludes un Tīta Aleksejeva grāmatu Livonijas debesis veido abu autoru noveles, kuru varoņi it kā saspēlējas gan savā starpā, gan ar kopējo tematiku.

Buen Camino. Kristīnes Ulbergas grāmatas Kariete uz Santjago recenzija © DIENA

Kristīnes Ulbergas grāmata Kariete uz Santjago ir darbs, jau kura nosaukumā ieslēpta ironija, tiesa, lasītājs to saprot tikai ap teksta vidu.

Dvēseles mikroskopā. Lienītes Mednes-Spāres krājuma Dziedošās smiltis recenzija

Latvijas Literatūras gada balvai izvirzītā Lienītes Mednes-Spāres krājuma Dziedošās smiltis vadmotīvs ir vientulība. Katram tēlam ir savas ilgas un sava nelaime.

Fonda Initium producētajā režisora Dmitrija Petrenko izrādē Tēbu zeme divi aktieri jūtīgi, bet nesaudzīgi atklāj tēvu un dēlu problēmu līdz zemapziņas līmenim.

Noras Ikstenas grāmata Runādamies šūpojas starp robežām. Starp šo un citu laiku, starp iekšējo telpu un ārējo. Starp prozu un dzeju, starp sadzīvisko un to, kas virsotnēs.

Malkas ceļi pirmizrāde notika februāra beigās, gandrīz vienlaikus ar Dirty Deal Teatro izrādi Izskatās, ka tu mirsi. Nezinu, cik jauša vai nejauša ir šī sakritība, bet abi projekti ir radniecīgi gan formāli, gan pēc būtības. Faktiski šīm divām varētu pievienot arī trešo izrādi – Krievijas režisora Vsevoloda Ļisovska veidoto Situāciju komēdiju turpat Ģertrūdes ielas teātrī pagājušajā rudenī.

Vladis Spāre stāstu krājumā Gājiens ar klibo zirdziņu neraksta par to nāvi, kas esamību pārrauj, bet gan par to, kas to izdziedina.

Tirpuļi un sirdstrīslas. Nacionālā teātra jauniestudējumā Lepnums un aizspriedumi vīrieši iebrāžas sieviešu pasaulē © DIENA

Nacionālā teātra un trupas Kvadrifrons kopdarbs – izrāde Lepnums un aizspriedumi Nacionālā teātra Jaunajā zālē Klāva Meļļa režijā – noteikti ieies vismaz šīs sezonas Latvijas teātra vēsturē. Tā ir pēdējā pirmizrāde, kas paspēja notikt stundu pēc paziņojuma par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu. Skatītāju zālē zināma Titānika sajūta bija neizbēgama, jo uz ielas apgriezienus uzņēma arī jau laikus izsludinātā vētra, kas negaidīti ironiski lika izklausīties no skatuves skanošajai frāzei, ka apkaimē plosās bakas un ārā šausmīgi līst.

Šodien

Recenzijas