Jaunā Rīgas teātra triju izrāžu cikla Jaunie latviešu stāsti lielākais ieguvums ir atziņa, ka cilvēki – gan prototipi, gan viņu interpreti – joprojām ir tik dažādi un oriģināli, par spīti straujā laikmeta centieniem visu vienādot
Operas Matīss, kausu bajārs mūzika rakstīta Imanta Kalniņa rokrakstā, ko atpazīs katrs, kurš kaut reizi ar to saskāries. Tas mūs uzrunā tikai ar šim komponistam raksturīgo grezni lokano melodiskumu
Kaimiņvalsts opernamos Gaetāno Doniceti operas iestudē tradicionālā, pat konservatīvā manierē, savukārt Igaunijas Nacionālās operas baleta trupa izdejo Saules karaļa Luija XIV biogrāfiju
Laiks ir kļuvis par režisora Oļega Šapošņikova Daugavpils teātrī iestudētā izrāžu diptiha Kaija galveno varoni. Provinces aristokrātu problēmas ir iegremdētas nenovēršamajā un nepielūdzamajā laika plūdumā
Sievietes saruna ar savu dvēseli. Operas viencēlienu Telefons un Cilvēka balss jauniestudējumā Sonora Vaice demonstrē lielisku vokālo formu un piesaka sevi režijā
Režisors Dmitrijs Petrenko lugas Tumšie brieži jauniestudējumā Daugavpils teātrī pilnībā ir uzticējies dramaturģiskajam materiālam un licis tam noticēt aktieriem.
Uzsauc man taksi, uzsauc man cerības! – grupa Rīgas modes neslēpj savus patiesos nodomus jaunajā albumā, kas tieši tā arī nosaukts. Labas popmūzikas mums vienmēr pietrūcis, un te tā ir.
Nacionālajā teātrī tapušais režisores Ināras Sluckas jauniestudējums Dzimusi vakardien koķeti smaida par augstprātīgiem bagātniekiem un viņu stulbajām mīļākajām.
Rakstniece Kristīne Želve romānā Grosvaldi bez
lieka bikluma glezno pati savu skatījumu uz Latviju – kāda tā caurspīd stāstā par izcilu, tomēr ne ideālu dzimtu.
Režisora Regnāra Vaivara Dailes teātrī iestudētajā izrādē Trīs draugi dominējošā ir melodrāmas modalitāte – parādība, par kuru daudz reflektē modernisma kino teorētiķi, bet visai maz tiek runāts teātrī.
Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā beidzot Latvijas pirmizrādi piedzīvoja Lailas Pakalniņas spēlfilma Spogulī (2020) – radikāls piedzīvojums kinoskatītājam.
Grupa Prāta vētra savu jauno albumu Gads bez kalendāra piedāvā vispirms kā koncertfilmu, veiksmīgi pārvēršot mājsēdi par savas reklāmas kampaņas sastāvdaļu. Viss ir bumbās!
Šis ir viens no pēdējo gadu veiksmīgākajiem festivāliem Survival Kit, jo mākslinieciskais jūtīgums mijas ar cilvēcisko, kuratores ir iedziļinājušās tajos stāvokļos un stāstos, no kuriem būvēta izstāde.