MIRKLIS PIRMS
Valsts jubilejas gadā laikraksta Diena lasītāji saņēma īpašu dāvanu – kalendāru ar fotogrāfa Aivara Liepiņa notvertajiem mirkļiem. Šķietami nemainīga ainava, vēsturiskā Ļeņina pieminekļa gāšana vai sadošanās rokās pāri visām trim Baltijas valstīm. Kas atmiņā iegūlis spilgtāk, un kā tas palicis attēlos? 2018. gadā katru mēnesi žurnāla SestDiena lasītājiem bija iespēja uzzināt arī paša fotogrāfa atmiņas par visu, kas "aiz bildes", – kā tā tapusi, kāpēc ir svarīga un ko nes sev līdzi. Gada izskaņā fotostāstus aicinām iepazīt arī portālā Diena.lv!
Kā gan cilvēki nesaprot, ka ir krāsu fotogrāfija un ir krāsaina fotogrāfija, un tās ir pilnīgi dažādas lietas! Tā par melnbalto fotogrāfiju, citējot drauga savulaik dvēseles uzplūdā sacīto, saka ilggadējais laikraksta Diena un viens no Latvijas profesionālākajiem fotogrāfiem Aivars Liepiņš. Melnbaltajai ir savi nosacījumi, bet monohromatiska fotogrāfija var būt ne tikai melnbalta. Tā var būt melnbalta, sarkanbalta, zaļbalta, zilbalta.... cik vien fantāzija vēlas. Runa ir par vizuālo domāšanu. Šo melnbalto domāšanu viņš neapzināti saglabājis vēl tagad.
Fotogrāfiju neveido tikai kamera, tās tehniskie parametri vai dotās iespējas. Tas ir tikai mehāniskais process. Fotogrāfija veidojas galvā. Tā ir kompleksa smadzeņu darbība, kuras rezultātā top fotogrāfija. Tāpēc mirklis, kad esi ko ieraudzījis, jau ir aizgājis. Tas var palikt atmiņā, bet nofotografēt varēsi nākamo mirkli, ja tāds vēl būs. Tas ir jājūt, jo fotokameras poga jāspiež pirms - pirms bumba pieskaras kājai, pirms ripa lido vārtos, pirms sejā nozib šķelmīgais acu skats. Pirms. Iespējams, tas nosaka - esi vai neesi fotogrāfs, jūti vai nejūti mirkli PIRMS.
Šīs Latvijas simtgadi caurvijošās fotogrāfijas ataino Aivaram dvēseliski tuvus, sabiedrībai šķietami mazus, bet fotogrāfam svarīgus mirkļus. Aivars piešķir nozīmi detaļām, tāpēc fotogrāfijās nav nekā nejauša. Kā viņš mēdz teikt: "Pat ja bildiņas ir snapšoti, dažreiz uz tām ir vērts palūkoties arī ilgāk." Pat ja dažreiz šķiet, ka nekas nav tā, kā izskatās, varbūt ir otrādi - viss ir tieši tā, kā izskatās!
Aiz katras bildiņas slēpjas vesels stāsts. Gadu iesāk dzimtā Kundziņsala. Pirmā izfotografētā, paša attīstītā melnbaltā filmiņa, kuru Aivars atradis pavisam nesen, vētījot savus foto krājumus. Kadri no atmodas laikiem liek uzdot jautājumu, vai nesanāk kā rafiņam, kuru ierindā veda uz nezināmo, tobrīd šķietami saulaino nākotni? Aivara fotogrāfijas ir tā laika hronika.