Cilvēks, kurš izvirzīts Latvijas lepnuma balvai, – Elmārs Gulbis – visu mūžu veltījis darbam ar skolniekiem, dalījies zināšanās, rādījis izcilu piemēru un turpina to darīt, neskatoties uz cienījamo vecumu.
Latvijas valsts 18. novembrī nosvinēja simtgadi, bet Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas sporta un šaha skolotājs Elmārs Gulbis dažas dienas pirms tam atzīmēja 90. dzimšanas dienu. Skolā viņš strādā joprojām un tagad ir šaha nodarbību pasniedzējs. Cienījamais kungs jau 2008. gadā saņēmis Valmieras pilsētas apbalvojumu Balva izglītībā par ilggadīgu, radošu pedagoģisko darbu un īpaši individuālu darbu ar skolēniem, bet 2012. gadā viņam pasniegta Gada valmierieša balva.
Paraugs visām paaudzēm
"Skolotājs ar savu sportiski aktīvo dzīvesveidu joprojām ir paraugs audzēkņiem un kolēģiem. Viņš regulāri trenējas skriešanā, uzturot savam vecumam lielisku fizisko formu. Vadījis tūristu grupas kāpšanā kalnos un arī cienījamā vecumā piedalās kalnu pārgājienos. Visu gadu nodarbojas ar skriešanu, regulāri apmeklē peldbaseinu un ziemā arī slēpo. Elmāram Gulbim ir teiciens, lai sevi uzmundrinātu, kad skrien: "Piespied, piespied, vai tiešām esi tik sačākstējis, ka nevari šo grūtumu pārvarēt!" Ilgajos skolotāja darba gados E. Gulbis ar savu godprātību, atbildības izjūtu un atsaucību izpelnījies skolēnu un kolēģu cieņu.
Skolotājs ir īsts šaha entuziasts un vēlas, lai skolēni vairāk trenētos šahā, jo šī spēle attīsta loģisko domāšanu, vispārējo intelektu, pacietību un gribasspēku,"
pieteikuma vēstulē Latvijas lepnumam 2018 raksta Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 8.b klases skolniece un aktīva šaha pulciņa apmeklētāja Klaudija Emīlija Roķe.
Pie Elmāra Gulbja šahu mācījies spēlēt Klaudijas tētis, divi viņas brāļi un tagad arī viņa pati. "Kad mans vecākais brālis, jau pabeidzis skolu, joprojām devās trenēties šahā, reiz viņš paņēma mani līdzi. Tad es gāju tikai 4. klasē, un vienīgais, ko zināju no šaha, ir tas, kā "iet" katra figūra. Elmārs mani mācīja, kaut vēl neapmeklēju ģimnāziju. Par to esmu ļoti pateicīga, jo nu jau gandrīz protu šahā apspēlēt brāli. Bet šī gada pavasarī piedalījos savās pirmajās lielajās sacensībās – Latvijas čempionātā un savā vecuma grupā ieguvu 4. vietu," raksta K. E. Roķe, piebilstot, ka skolotāja un skolēnu nopietnā attieksme pret šaha nodarbībām regulāri nodrošinājusi skolas komandām panākumus Valmieras pilsētas un Vidzemes reģiona sacensībās.
Jaunā meitene stāsta – kad pievērsusies šaham, skolotājs prasījis, kurās dienās Klaudija varot apmeklēt nodarbības, jo viņš ir gatavs atnākt uz darbu arī tajās dienās, kurās viņam nav paredzēts trenēt skolēnus. Ja stundas beidzas ātrāk, arī tad skolotājs varot atnākt ātrāk.
Klaudijas ģimenei Elmārs Gulbis ir cienījams šaha treneris. "Brālis reiz stāstīja – kad Latvijā sākās ekonomiskā krīze, tika samazināts finansējums un cieta arī skolu interešu izglītības programmas, taču šahs Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā palika. Elmārs Gulbis izvēlējās strādāt brīvprātīgi bez atalgojuma. Viņš nepievīla savus audzēkņus un parādīja, ka materiālajām vērtībām nav galvenās nozīmes viņa dzīvē," ar savu skolotāju lepojas Klaudija.
Ja Elmārs var
Elmārs Gulbis Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā strādā kopš tās dibināšanas 1971. gadā. "Viņš tāds ir vienīgais palicis mūsu skolā," uzsver Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas direktore Agita Zariņa un piebilst: "Elmārs mums ir veselā saprāta un veselīgas dzīves uztveres paraugs, jo viņa gados katru dienu nākt uz skolu, katru dienu skriet krosu ne katrs spēj. Viņš ir ļoti atvērts arī skolas sabiedriskajām aktivitātēm – pirmais, kas pieteiksies uz balli. Viņš ir ar visu savu būtību šeit – skolā, tās kolektīvā, pie bērniem. Viņš tiešām ir pelnījis saņemt Latvijas lepnuma balvu."
Direktore smaida – skolotāja Gulbja personības šarms un dzīvesspars liek arī gados krietni jaunākiem kolēģiem sparīgāk uztvert dzīvi. "Ja Elmārs var, kā tad mēs nevaram?" Pirms mācību gada sākuma jau augustā, tiekoties ar kolēģiem skolā, Elmāram Gulbim arvien ir jauns piedzīvojumu stāsts par kārtējām pievarētajām virsotnēm pasaulē. Aizvadītajā vasarā viņš kāpis Bulgārijas kalnos, ar velosipēdu apbraucis apkārt Lubāna un Usmas ezeram. Kolēģi pat nemēģinot Elmāra klātbūtnē pasūdzēties par dzīvi. Direktore pamato: "Kā var pasūdzēties, ja paskaties pa logu – tur, laukā līst, bet Elmārs aizskrien savu ierasto krosiņu?!"
Izrādās, Gulbja kungam esot sava pierakstu sistēma, kur viņš katru gadu atzīmē kopumā noskrieto kilometru skaitu. Kāda bilance bija pērn? "Pērn 1600 kilometri, bet iepriekšējos gados bija pāri diviem tūkstošiem," bez lepnības precizē pedagogs.
Viņš pats dzimis laukos četru puiku ģimenē tepat Kocēnos. Tēvs bijis zemkopis. Elmāra pirmā izglītība ekonomiskajā tehnikumā saistīta ar grāmatvedību. Jaunais cilvēks nosūtīts uz Valku strādāt par galveno grāmatvedi, taču ar to nav bijis mierā un iestājies Fizkultūras institūtā, ko absolvējis un sācis strādāt kā fizkultūras skolotājs.
Šahu Elmārs apguvis jau agrā bērnībā – no laikrakstiem.
"Ar brāli sākām spēlēt, un reizēm tas beidzās ar strīdu, jo neviens negribēja būt zaudētājs. Es biju vecākais brālis. Tā man tas aizgāja," atceras Gulbja kungs. Fizisko spēju un prāta trenēšana ir viņa paša dzīves līdzsvara pamats, apstiprina skolotājs.
Mērķis un gribasspēks
"Fizkultūrā ir līdzīgi kā šahā. Ja tu redzi, ka bērns ir cītīgs, tad attīstība notiek. Un skolotājam ir gandarījums," saka E. Gulbis. Turklāt tādi bērni, kuri krosa laikā pamūk paslēpties krūmiņos, esot bijuši visos laikos, arī Elmāra jaunībā.
Viņš pats katru gadu piedalās sporta veterānu mačos vieglatlētikā, sasniedzis valsts rekordu 85 gadus veco senioru grupā 1500 metros, taču arī par zaudējumiem nekad nav skumis.
"Tu tik mierīgi uztver visu, kas notiek! Vai tad tev vispār ir kaut kas, kas kaitina, iespaido, salauž?" dialogā iesaistās direktore Agita Zariņa. Gulbja kungs atbild lakoniski: "Jātiek pāri visam." Direktore turpina izvaicāt: "Vai tad Elmārs kādreiz mēdz būt dusmīgs?" – "Pa retam," atbild sirmais vīrs un piebilst: "Ir jānovērtē situācija, jo ar dusmām neko nevar panākt." Un vēl skolotājam esot ļoti laba humora izjūta, kas kuram katram netiekot izpausta, taču ļoti novērtēta ir sanākšanās ar kolēģiem. Un vēl skolotājs esot ļoti cilvēcīgs.
"Šaha skolotājs vienmēr ir saprotošs un izpalīdzīgs," to atzīst arī K. E. Roķe. Laika gaitā skolotājs savācis bagātīgu šaha mācību literatūru. Skolēniem teoriju stāsta latviešu valodā, bet tiem, kuri labi saprot krievu un vācu valodu, dod pašiem lasīt literatūru šajās valodās. "Lielā pieredze skolotājam ļauj gandrīz katrā šaha pozīcijā un dzīves situācijā citēt kādu no šaha lielmeistariem.
Jau pašā sākumā skolotājs uz mani atstāja lielu iespaidu. Viņš parādīja, ka visu var sasniegt, ja vien ir mērķis un gribasspēks," uzsver Klaudija.
Skolotājs Gulbis Dienai rāda apjomīgu savu audzēkņu turnīru rezultātu apkopojumu ar ierakstiem un fotogrāfijām jau no tālajiem XX gadsimta 70. un 80. gadiem. Klaudijas brālis Rūdolfs tajos atradis arī tēva Kaspara Roķa sasniegumus šaha sacensībās. Te daudzi skolēni var atrast savu vecāku startus.
"Izglītībā ienāk daudz tehnoloģiju, bet ir tādas loģikai un smadzeņu darbības attīstīšanai nepieciešamas nodarbes, kas izzustu, ja kāds tās nemācītu. Tā ir ar šahu. Elmārs Gulbis mūsu skolā to ir aizsācis, izveidojis un noturējis. Viņš ir šī darba entuziasts," uzsver A. Zariņa.
Jau piecpadsmito gadu laikraksts Diena un TV3 rīko akciju Latvijas lepnums. Vairāk par tās norisi lasi akcijai veltītajā sadaļā!