Baibas adījumiem raksturīgs vienreizējs dizains, augstākā kvalitāte un faktūru dažādība – no blīviem, ar roku adītiem džemperiem, ažūriem un trausliem kā zirnekļu tīkli alpakas adījumiem līdz īpaši smalkiem mašīnas adījumiem kā “otrā āda”. Adījumu zīmols “Baiba Ripa” dibināts 2008. gadā, un sešpadsmit gadu laikā tas attīstījies un pazīstams tālu ārpus Latvijas robežām. Savas adījumu kolekcijas dizainere regulāri divas reizes gadā prezentē Parīzes modes izstādēs.
No interjera pie adījumiem
Baiba strādājusi gan kā interjera dizainere, gan veidojusi apģērbu kolekcijas. Uz jautājumu, kā viņa no interjera nonāca pie adījumiem, dizainere atbild: “Manuprāt, radīšanas procesā gan interjerā, gan modes dizainā pašā kodolā atrodas cilvēka vajadzības. Jo abi saistās ar cilvēka proporcijām – vai tas būs ērti, funkcionāli. Mana karjera interjerā Latvijā sākās, taisot dekoratīvos spilvenus uz pasūtījumu. Daļu no spilveniem izdevās veiksmīgi pārdot interjeru galerijās. Man iepatikās strādāt ar kokvilnu, izzināt šo materiālu, un vēlāk turpināju jau modes dizainā ar izšūtiem svārkiem, ko taisīju sev un draudzenēm. Kopā ar kolēģi uztaisījām izstādi Berlīnē, pirmo reizi prezentējot svārkus. Tie svārki, kas no kolekcijas saglabājušies, nu jau ir Latvijas modes mākslas vēsturē. Braucot uz pirmajām Parīzes izstādēm ar apģērbu kolekcijām, sapratu, ka kolekcijas spēcīgākā puse ir adījumi. Tādējādi nonācu pilnībā jaunā vidē, kur nepārtraukti papildināju zināšanas, kā izveidot kolekcijas, kas balstās uz adījumiem, un pārdot tās internacionālā vidē. Gan Parīzē, gan arī Berlīnē man bija iespēja attīstīties profesionāli un mācīties no lieliskiem skolotājiem – cilvēkiem, kuri modes industrijā bijuši jau kopš astoņdesmitajiem. Tā tapa pirmās kolekcijas, kas pilnībā sastāvēja no adījumiem, ar laiku attīstot savu oriģinālo rokrakstu. Katra kolekcija sākas ar jaunu izpēti, katra adījuma nepārtrauktas attīstīšanas un izpratnes, kāds materiāls vislabāk pieguļ cilvēka ādai.”
Ar sava zīmola kolekcijām Baiba piedalās Parīzes modes izstādēs pēdējos desmit gadus. “Parīzē ir globālais tirgus. Pirms tam esmu bijusi arī citās valstīs, testējot, apskatot un meklējot. Vadījos pēc mentoru ieteikuma – brauc, skaties un salīdzini, kur ir tava vieta, kur satikt savus klientus un veikalus.” Baibas adījumi nopērkami gan interneta veikalā www.baibaripa.com, gan veikalos Berlīnē, Tokijā, Ņujorkā, Londonā. “Pārdošana veikaliem notiek Parīzes izstādēs, kad veikalu īpašnieki uz vietas var ieraudzīt, sataustīt gatavo kolekciju un pasūtīt to nākamajai sezonai.”
Labas izglītības pamati
Dizainere atzīst, ka liela nozīme ir ģimenes saknēm, jo vecmāmiņa bija drēbniece. “Sākumā pret šo arodu man bija liels noliegums, domāju – nekad mūžā! Jo vasarās, kad dzīvoju pie vecmāmiņas, nācās palīdzēt ar dažāda veida mazajiem darbiņiem, palīdzēt viņai ar izšuvumiem un atšūt kleitām apakšmalas. Bet bieži vien nekur tālu no sevis nevaram aiziet.”
Mākslas studijas Baiba aizsāka Rīgā, Lietišķās mākslas vidusskolā (tagad – Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola – D. V.), kur absolvēja dekoratoru nodaļu. “Tas bija labs pamats manā attīstībā, it īpaši materiālu mācībā. Vienmēr atceros lielisko pasniedzēju un meistaru Baroniņu, kas mums mācīja visu, kas saistās par un ap materiālu, interjeru, un dažādas Ulmaņlaiku gudrības. Pie viņa iemācītās praktiskās zināšanas noder vēl joprojām.”
Pēc vidusskolas absolvēšanas Baibas dizaina noformējumus novērtēja mūzikas producents no Berlīnes. “Jau diezgan ātri aizbraucu uz Berlīni un tur sāku strādāt, veidojot dažādus interjerus un noformējumus naktsklubiem. Tur neviens neticēja, ka esmu spējīga radīt noformējumus un dizaina elementus bez augstskolas izglītības, jo tas bija fenomenāli, ko es varēju izdarīt. Strādāju kopā ar dažādiem māksliniekiem ne tikai Berlīnē, bet arī Parīzē, Diseldorfā un Hamburgā. Pēc gada sapratu, ka vēlos papildināt savas zināšanas, un iestājos Hamburgas Mākslas akadēmijā, kur studēju brīvās mākslas nodaļā un mācījos pie fantastiskiem profesoriem. Tā bija konceptuālā māksla un dažādi starpdisciplināri kopīgi projekti. Vērtīgas bija prakses dažādos uzņēmumos, tām zināšanām tiešām ir augsta vērtība arī šodien. Personīgi nestādos priekšā, kā bez prakses var apgūt profesiju, it īpaši dizaina jomā.”
Vācija Baibai vēl aizvien ir kā otrās mājas, kur dzīvo gan draugi no studiju laikiem, gan vecākais dēls. “Man ir divas dzīves: viena Latvijā, otra – Vācijā. Tā kā studēju Hamburgā, tur izveidojās manas dzīves sākums. Tagad uz Vāciju brauc un iepazīst citādo arī mani bērni.”
Skulptūras no dzijas
Baiba savu modi raksturo kā valkājamu avangardu, un viņas dizaina filozofija ir veidot skulptūras no dzijas, kas ir “kā māksla, ko var vilkt ikdienā”. “Godīgi sakot, sastrādāšanās ar cilvēkiem ne vienmēr ir vienkārša, jo visiem komandā ir jāizprot pamata filozofija, caur kuru veidojam kolekcijas. Tāpēc man ir svarīgi atrast ražotni, kas spēj to izprast un sastrādāties. Tas ir ilgs process, un ir dažādi sadarbības veidi gan Latvijā, gan citās valstīs. Sadarbības ražotne man ir Nepālā, un komunikācija notiek attālināti.” Jautāta, kā notiek radošais process un darbs attālināti, Baiba atbild: “Veidoju audumu un caur to radu savu izstrādājumu kā skulptūru. Katra kolekcija sākas ar paraugiem, un tos es testēju. Ražotnēs notiek tieši tas pats. Kad izpētes process ir beidzies, izejot no tā, tiek taisītas skices, piegrieztnes, un tad tiek adīti pirmie modeļi. Ar rokām adītos paraugus lielāko daļu adu pati, tad kopā veidojam piegrieztnes, un ar visiem aprakstiem nododu to tālāk izpildītājiem. Viena daļa tiek veidota un skulpturēta uz modeļa. Nepālas ražotnē meistariem ir laba izpratne par materiālu, tur arī top ļoti smalki mašīnadījumi nelielos daudzumos.” – “Kāpēc tieši Nepālā,” jautāju. “Mūsu platuma grādos maz strādā ar tik smalkiem diegiem un nav saglabājušās mazās ražotnes, kas ar to nodarbotos,” skaidro dizainere. “Latvijā ir mainījusies industrija un meistari, sapratne par lietām un iespējas. Tā mode, kas top Latvijā, ir konkurētspējīga pasaulē. Ja visur pasaulē jaunajiem šajā industrijā ir atbalsts dažādos veidos, pie mums šis process šķiet apstājies. Nav noslēpums, ka Eiropas centrā, Francijā un Itālijā mazās ražotnes tiek maksimāli subsidētas un atbalstītas. Tās ir zināšanas, kas tiek nodotas no paaudzes uz paaudzi, bet mūsu valstī tas ar laiku ir mainījies. Pirms desmit, piecpadsmit gadiem tādas ražotnes vēl bija, bet tagad vairs nav, jo nevar izdzīvot, trūkst pasūtījumu. Tāpēc, attīstot savu zīmolu, nonācu pie secinājuma, ka Latvijā ražot specifiskus adījumus ir gandrīz neiespējami. Nācās meklēt risinājumu ārpus mūsu valsts robežām, lai būtu iespēja izveidotās skices realizēt dzīvē un veidot valkājamu mākslas adījumu, kas radīts, lai papildinātu cilvēka esamību, skaistumu.”
Vilna rada labsajūtu
Neiztrūkstoša dizainera darba sastāvdaļa ir padziļināta izpēte. “Diezgan daudz nodarbojos ar materiālu pētniecību. Tas man pašai ir ļoti svarīgi, lai attīstītu gan klasisko, ar rokām adīto kolekcijas sadaļu, gan sadarbību ar ražotnēm, kur tāds pats darbs tiek ieguldīts, izmantojot manuālās adāmmašīnas un nelielu procentu rūpniecisko mašīnu.”
Baibas Ripas zīmola adījumi ir ilgtspējīgi, kopjami, labojami, un tos ir iespējams nodot tālāk nākamajām paaudzēm. “Materiālam ir ļoti liela mijiedarbība ar cilvēka ķermeni. Vilna ir unikāls produkts. Turklāt tā jāmazgā pēc iespējas mazāk, jo vilnai pēc būtības ir jāatpūšas. Piemēram, ziemā to var izkārt ārā salā, lai izvēdinās. Ja runājam par apģērbiem, šūtā drēbē vilna ir iesprostota, bet adījumos cenšos to atbrīvot. Dzija ir kā mūsu mati – mēs tos varam sakārtot, saķemmēt, piegludināt. Bet vilnas mats ir brīvāks. Vilna mijiedarbojas ar ādu, un šī smalkā iedarbība rada siltumu, radot mūsos labsajūtu. Tas ir jautājums par to, kā ķermenis reaģē uz apkārtējo vidi un spēj caur pieskārienu, caur adījumu sajust izmaiņas, kas noris ķermenī, vēlāk nosūtot signālus arī uz smadzenēm. Principā viss sākas no tā, kā tu pieskaries apģērbam un sajūti to ar pirkstu galiem. Tāpēc var novērot, kā katram indivīdam ir atšķirīga izpratne par materiālu un sajūtām, kas raisās, kaut kam pieskaroties. Interjerā ir tieši tas pats – jautājums par materiālu un vidi, kurā tu izvēlies dzīvot. Interesanti ir tas, ka ķermenis reaģē neatkarīgi no tā, vai mēs to gribam vai ne. Un, vai mēs spējam atpazīt, ko ķermenis mums saka – priecājas vai skumst.”
Pirkt un patērēt mazāk
Baibas adījumus izvēlas cilvēki, kuriem ir savas vērtības, kas balstās apģērba ilgtspējībā. “Kad pārgāju uz adījumu biznesu, pirmais un vienīgais noteikums man bija – tikai un vienīgi ilgtspējīgi. Toreiz neviens par to modes industrijā nerunāja skaļi, tas bija vairāk mans hobijs, izzināt un saprast, ko nozīmē ilgtspējīga mode.” Lielu uzmanību Baiba pievērš izejmateriāliem – diegu un dziju kvalitātei – un izvēlas tikai dabiskus, sertificētus materiālus. “Pirms iegādājos materiālus, pārbaudu, no kurienes tie nāk, kā iegūti un ražoti. Tāpēc strādāju ar pastāvīgiem piegādātājiem, kuriem uzticos jau gadiem. Tas ir jautājums par mūsu nospiedumu, kas paliek pēc mums uz šīs planētas. Manuprāt, katram cilvēkam svarīgi ir apzināties, kā mēs dzīvojam, kā attiecamies pret sevi, savu ķermeni un apkārtējo dabu. Tas viss ir savstarpēji saistīts. Tāpēc, runājot par modi un nospiedumu, ko atstājam pēc sevis, dizains man ir diezgan apzināts un sarežģīts process.”
Pēc Baibas novērojumiem, cilvēki Latvijā par ilgtspējīgu modi interesējas aizvien vairāk. “Mani klienti Latvijā ir ļoti dažādi, viņus vieno lēmums par savu dzīvi un attieksme pret sevi, kas ietver arī attieksmi pret dabu un dzīves stilu kopumā. Kā mēs vēlamies savu dzīvi pavadīt? Jautājums par ilgtspēju ir tik ļoti sazarots, tas ir kā koka saknes, kas dalās uz daudzām pusēm. Nepārtraukti domāju par to, ko daru un kā tas ietekmē apkārtējo vidi. Manā ģimenē vienmēr esmu mācījusi bērniem, kuri jau šobrīd veido paši savu dzīvi, domāt un izzināt apkārtējo vidi, meklēt veidus, kā palīdzēt planētai, uz kuras dzīvojam, nevis to piemēslot ar nevajadzīgo. Tas ir pavisam vienkārši – ko mēs atstājam saviem bērniem? Šobrīd šis jautājums ir ļoti smags. Un, ja kāds koķetē par šo tēmu, manuprāt, mums konkrēti jādomā par veidiem, kā pielietot ilgtspējīgumu un kā to ieviest savā dzīvē.”
Jādomā apzinātāk
Bizness ir laba lieta, bet planēta nav bezizmēra, daudzas lietas un resursus nevar palielināt. “Ātrās modes ražotāji nav vienīgie vainīgie, pircēji ir līdzatbildīgi. Ir jāmaina domāšana un veids, kā skatāmies uz apģērbu, ko patērējam. Apģērbs ir svarīga komunikācijas daļa. Mēs visi esam saistīti, un pašlaik vairāk nekā jebkad ir svarīgi veidot apzinātus lēmumus par modi un kā to patērējam. Izmantojot iespējas, kā, piemēram, nopērkot apģērbu second hand vai vintage veikalos. Un veidojot katram savu unikālo stilu, jo dzīve taču ir tik īsa.”
Pirms iegādāties lietas, jādomā par apzinātāku izvēli, cik tās ir nepieciešamas. “Ja tev internetā piedāvā nopirkt kaudzi ar lietām, ko pēc tam var sūtīt atpakaļ, – vai par to ir jādomā? Esmu par to, ka jādomā vairāk un plašākā mērogā. Vairākas reizes pārjautājot sev, vai konkrētā izvēle būs tā vērta? Vairāk jāmeklē atbildes sevī. Jo atvērtāki esam un apzinātāk darām lietas, jo labāk pašiem un apkārtējiem.”
Baiba pati valkā gan sava dizaina apģērbus, gan mīļas un vēsturiskas lietas, kas valkātas gadiem ilgi. “Tā arī ir ilgtspējība – nepirkt katru gadu kaut ko jaunu. Es nemaz nevarētu tik daudz patērēt, un man būtu grūti apzināt lielu garderobi. Esmu par minimālismu.”
Vai pašai nekad nav gadījies kādreiz sagrēkot ar spontāniem pirkumiem? “Jā, gadās, bet tā ir pieredze, kas liek aizdomāties – kāpēc? Ja gribas sajusties labāk, kaut ko nopērkot, – uzdāvini sev puķi vai iespēju aiziet uz kino. Jādomā līdzi, jo reklāmas un mārketings pārbauda mūsu izturību visos iespējamajos veidos. Tāpēc ikdienā mums ir jāpiedomā par savu dzīvi, kā mēs varam sev palīdzēt, iepriecināt sevi, vienlaikus domājot par ilgtspējīgumu.”
Vai tu esi priecīga par to, ko tu dari? “Jā, esmu ļoti priecīga! To nekad nevarētu izdarīt bez iekšējās enerģijas un ģimenes atbalsta. Jāsaka liels paldies vīram un bērniem par sapratni, bez viņu atbalsta noteikti būtu sarežģītāk. Nav laika hobijiem, un par brīvo laiku diezgan skarbi jācīnās. Dizains kā profesija ir nenormāli laikietilpīgs, un tas man aizņēmis ļoti daudz laika. Strādāju 24/7, un tā ietilpība un intensitāte, kas jāizdara, ir milzīga, tāpat gandarījums par radīšanas procesu. Neparedzētas situācijas notiek nepārtraukti. Bet vai dzīvē mēdz būt savādāk?”
Saskatīt dabas skaistumu
Baiba iedvesmojas no dabas un atzīst, ka visas skaistākās krāsas atrodas dabā. Adījumu jutekliskajās fotosesijās atspoguļojas dizaineres mīlestība pret dabu, un modeļu lomās bieži vien iejutušies Baibas bērni. “Katrai dabas sastāvdaļai ir unikāla un īpaša faktūra, kas kalpo dažādu iemeslu pēc. Piemēram, sakņu sistēma starp kokiem, ko tie izmanto kā komunikācijas līdzekli un kā iespēju nodot resursus viens otram. Dabā var atrast visas iespējamās krāsas, tām nav ierobežojuma. Jautājums, cik daudz un kuros brīžos mūsu dzīvē šīs krāsas ir nepieciešamas?”
Jo vairāk iedziļināmies, jo vairāk saprotam, kādām lietām piemīt īstā vērtība. “Ja paskatāmies vecās retro lietas mammas vai vecmāmiņas skapī, var redzēt rūpīgu apģērbu kvalitāti un apstrādi arī no iekšpuses. Par apģērbu jārūpējas, lai tas ilgāk kalpotu. Tāpat kā ar grīdu – var ieklāt laminātu un priecāties, ka tas mazāk jākopj. Tādējādi veidojot ilūziju par apkārtējo vidi. Mani izbrīna tas, kāpēc cilvēki grib, lai grīda vai galds vienmēr izskatītos kā jauns? Vecuma nobružājums var būt tik skaists! Tas ir atkarīgs no mūsu izpratnes par lietām, kā sevi redzam laikā un telpā un ko aiz sevis atstājam. Cik mēs esam saistīti ar iepriekšējām paaudzēm, kur saskatām vērtības. Man ir svarīgi apzināties, ka ar savām zināšanām un prasmēm šo izpratni cilvēkos varu kaut cik pavirzīt uz priekšu. Esmu sapratusi, ka tad, kad cilvēks jūtas labi, viņš arī jūtas skaisti. Skatoties, pētot un lasot senču arhīvus, saprotu, ka mums, latviešiem, ir labas tradīcijas, kā arī izpratne par lietām un estētiku. Reiz pētīju grāmatu “Tautas celtniecība Latvijas ainavā” par veco būvniecību, kur autors S. Cimermanis izteicās par ainavu. Ainavai piemita gadalaikiem un cilvēku saimnieciskajai darbībai atbilstošs krāsu zieds. To veidoja koki, krūmi, ezeri, meži, pļavas, purvi, tīrumi, upes, augu lapotnes un ziedi, ūdeņu nokrāsas dažādos apgaismojumos, pie atšķirīga mākoņu daudzuma un formām. Latvietim apkārtējais dabas skaistums ir ļoti svarīgs: kā krīt gaisma, kur atspīd saule, kur redzamas koku ēnas – tas viss tajā vecajā arhitektūrā ir iekšā. Un tā ir sargājama vērtība.”
Baibas ģimenei pieder vairāk nekā simt gadu veca lauku māja, kas visiem daudz ko iemācījusi. “Tas nav ģimenes mantojums, nokļuvām tur nejauši un sajutām, ka esam tur piederīgi. Savā lauku mājā audzējam avenes, tas man ir izpētes process, ko veicu dabā. Man patīk tas vārds – ilgtspējīgi, un Latvijā mēs esam ar dabu cieši savienoti. Būtiski ir to ieraudzīt un novērtēt, jo, arī ceļojot uz ārzemēm, sapratu, cik Latvijā daba ir īsta un mežonīgi skaista!”
Projektu atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild žurnāls UNA.