Drēbju skapja laikmetīgās pārvērtības
Kad iedomājos apģērbu, modi un ilgtspēju, savienotus vienā veselumā, prātā nāk mammas drēbju skapis. Tas bija mans mīļākais slēpnis, kad ar vecāko brāli spēlējām paslēpes. Ja salīdzina ar mūsdienu drēbju skapju satura, tur nekā daudz nebija. Pāris mēteļu – ziemas un starpsezonas, dažas raibas kleitas, ko mamma nēsāja vasarā, un vēl daži apģērbi, kas pēc pasūtījuma pie šuvējas darinātas tieši viņai. Daži no šiem apģērbiem mammas skapī mājo vēl šodien, kaut viņa jau pārkāpusi deviņdesmit gadu slieksni. Protams, skapī savas vecumdienas sagaidījuši stiprākie, kas nav ne kožu sēsti, ne izbalojuši. Spilgti zaļš ziemas un spilgti rozā rudens mētelis, zila kleita ar spilgti oranžiem ziediem, balta kāzu kleita… Jā, par modi un aktualitāti mammas drēbju skapī neņemos spriest, bet par ilgtspēju gan. Tomēr dzīvojam citos laikos un neticu, ka mūsdienās kāda sieviete iztiktu ar pāris apģērba gabaliem, turklāt ļaujot tiem piedzīvot dabiskas vecumdienas. Mūsdienu apģērba industrija un valkātāju paradumi ir radījuši dažas problēmas, kuras nāksies pamainīt, lai, runājot bez aplinkiem, pasaule nenosmaktu zem drēbju kalniem. Būs jāmaina gan uztvere, gan paradumi. Procesu varam iekustināt, sākot ar savu drēbju skapi.
Kleita laba, bet tāpat to nevilkšu
Apbrīnoju sievietes, kurām izdevies drēbju skapi sakārtot tā, ka tajā ir ne par daudz, ne par maz apģērbu. Šoreiz gan stāsts nav par to, ka skapis ir pilns un nav ko vilkt, bet gan par to, ka skapis pilns un no daļas apģērbu vajadzētu atbrīvoties. Arī man ir šāda problēma, un pārsvarā skapja revīzija beidzas ar to, ka savu laiku nokalpojušais apģērbs vai tāds, kas vairs neder pēc izmēra, kautrīgi iegulst skapja tālākajā kaktā, lai varbūt piedzīvotu jaunu uznācienu vai aizmirstībā gaidītu nākamo skapja revīziju. Starp citu, ir izskaitļots, ka ikviens iedzīvotājs vismaz reizi sezonā vai pat biežāk pārskata skapī esošos tekstilizstrādājumus.
Mūsdienās ir gana daudz padomu, kā ieviest kārtību savā skapī. Ir skapja fejas un guru, kas lieliski pieprot šo mākslu. Bieži vien šie padomi ir par un ap to, kā ieviest kārtību skapī. Nenoliedzami, viens no galvenajiem skapja kārtības jaucējiem ir liekais apģērbs jeb apģērbs, kas vairs netiks vilkts. Dažkārt tas tur uzturas tāpēc, ka nezinām, kur īsti to likt, kas, iespējams, kļūdas pēc nopirkts, varbūt apnicis vai novalkāts tā, ka neklājas tādu valkāt.
Atbrīvošanos no nevajadzīgā apģērba mūsdienās krietni atvieglo dalītā atkritumu šķirošana, kurā sava vieta iedalīta arī tekstilam jeb apģērbam. Gluži tik vienkārši jau nav, ka nevajadzīgo apģērbu iemetam tam paredzētajā konteinerā un lieta darīta. Tekstila šķirošanai ir jāpieiet atbildīgi, lai atbrīvošanās no nevajadzīgā apģērba attaisnotos ilgtspējas un labbūtības principu ievērošanā.
Kārto skapi un šķiro
Valkāšanai derīgs
Nevalkāti jauni apģērbi
Nav noslēpums, ka dažkārt spontāni kaut ko nopērkam, bet, skapī iegūlis, šis apģērbs tur arī paliek. Tas it kā gaida savu īsto iznācienu, bet patiesībā saprotam, ka, visticamāk, tas nekad nenotiks. Starp citu, statistika rāda, ka Eiropā aptuveni 10% apģērbu, kas iegādāti, tā arī nekad netiek uzvilkti. Pieļauju, ka tādi ir arī tavā skapī. Iespējams, pontāni pirktais apģērbs neatbilst pēc izmēra, iespējams, to uzvelkot, saproti, kas tev tas nepiestāv, bet varbūt vienkārši nepatīk.
Nedaudz valkāts
Šajā kategorijā būs apģērbi, kas vēl ir gana labas kvalitātes, lai valkātu, bet tev ir skaidra pārliecība, ka tavā skapī tas kļuvis lieks. Tas ir apģērbs, kas vairāk novecojis emocionāli, bet fiziski vēl ir gluži labā “formā”.
Kur likt šos apģērbus?
Atdot vai samainīt. Iespējams, esi izmēģinājusi apģērba mainīšanos ar draudzenēm. Lai gan manā draudzeņu lokā šis pasākums nav attaisnojies, tomēr tas var arī sanākt. Vismaz kādu laiku. Starp citu, ir apģērbu veikalu ķēdes, kas pieņem lietotu apģērbu, lai pēc pārstrādes to laistu vēl vienā dzīvē.
Pārdot. Personīgi man nepatīk tirgošanās ne ar apģērbiem, ne nevajadzīgām lietām. Man šis process šķiet pārāk apgrūtinošs un sarežģīts, bet man ir paziņas, kam šis process patīk, un viņas to dara ar zināmu aizrautību. Jāatzīst, ka pati šādā ceļā tiku pie lieliskas kleitas, kas man bija nepieciešama Austrumu deju nodarbībām.
Labdarībai. Varam atdot apģērbu labdarībai, to ievietojot šim nolūkam piemērotos speciālos konteineros. Parasti šie apģērbi var nonākt dažādās labdarības organizācijās ne vien Latvijā, bet arī ārvalstīs, kas šo apģērbu nogādā cilvēkiem, kam tas ir nepieciešams. Varu piebilst, ka mana deju nodarbību kleita šādā veidā tika nodota tālākai valkāšanai. Deju nodarbības vairs neapmeklēju, tāpēc manā skapī tā vienkārši aizņēma vietu.
Zināšanai
Šobrīd Latvijā ir uzstādīti dažādu uzņēmumu tekstila šķirošanas konteineri, kuri atšķiras pēc ārējā izskata. Ir arī tādi, uz kuriem rakstīts, ka tajos ievietotais apģērbs domāts ziedošanai labdarībai. Tomēr arī citos konteineros ievietotie tekstila izstrādājumi tiek vēlreiz šķiroti pat vairāku desmitu kategorijās. Daļa no tiem nonāk labdarībai, daļa – pārstrādei. Jāņem vērā, ka ne visi testilizstrādājumi der pārstrādei, šeit būtiski ir dažādi kritēriji, kas vēl jāapgūst un jāievieš.
Svarīgi!
- Neliec konteineros mitru, sapelējušu apģērbu. Nodod tikai tīras drēbes, bez caurumiem, kuras var atdot tālākai valkāšanai vai pārstrādei.
- Tekstila konteineros nedrīkst mest grīdas, saimniecības un autoservisā izmantotas lupatas, tās varētu būt piesūkušās ar eļļu vai ķīmiskiem šķidrumiem.
- Ievietojot tekstilu šķirošanas konteineros, tam jābūt ieliktam kārtīgi aizsietā plastmasas maisā, lai tur ievietoto apģērbu pasargātu no mitrumu. Vislabāk to aizsiet ar diviem mezgliem. Jāraugās, lai maiss nebūtu pārlieku pārblīvēts un smags. Ja konteinerā ievietojamā apģērba ir daudz, labāk to ievietot vairākos maisos.
- Tekstila konteineros nedrīkst ievietot tādus tekstila izstrādājumus kā lietotas zeķes, zeķbikses, apakšveļu, putekļu vai saimniecībā izmantotās lupatiņas, kas ir jāmet sadzīves atkritumu konteinerā.
Vai zināji?
- Protams, katrs iegādātais apģērba gabals sievietei ir neliels prieka mirklis. Tomēr, vai dažkārt nepāršaujam pār strīpu, krītot negausībā? Pasaules eksperti atzīst, ka kops 2000. gada ievērojami palielinājušies apģērba ražošanas apjomi, bet to vidējais lietošanas ilgums ir samazinājies. Tātad ražojam vairāk, lietojam vairāk un vairāk piesārņojam apkārtējo pasauli.
- Vienas tonnas testilizstrādājumu otrreizēja pārstrāde var ietaupīt pat 20 000 litru ūdens un novērst 2,1 tonnu CO2 emisijas rašanos.
- Aprēķināts, ka viens Eiropas iedzīvotājs gadā iegādājas vidēji 26 kilogramus apģērba, savukārt apmēram 11 kilogrami tiek izmesti. Jāpiebilst, ka Latvijā šie cipari ir nedaudz mazāki.
- 2023. gada vasarā Eiropas Padomē tika spriests par nepieciešamību ierobežot pārmērīgu apģērba ražošanu. Te jāatceras sen zināmā patiesība, ka pieprasījums veicina piedāvājumu. Tāpēc ikreiz, kad iegādājamies jaunu apģērbu, vajadzētu rūpīgi izvērtēt, vai patiešām tas ir nepieciešams. Tava izvēle var būt pienesums ilgtspējas attīstībā.
- Eiropas Savienībā ir noteikts, ka no 2025. gada dalītā tekstila šķirošana būs obligāta. Latvija bija iecerējusi šo normu ieviest no 2023. gada, bet šajā jomā joprojām ir daudz nesakārtotu lietu. Šķirošana gan notiek ar pilnu jaudu.
LIETOTU TEKSTILA PREČU NODOŠANAS PUNKTI
Biedrības “Zaļā brīvība” apjomīgā pētījumā “Mājsaimniecību tekstila šķirošana un izmantošana Latvijā” iesaistīto atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu un labdarības organizāciju sniegtā informācija liecina, ka 2023. gada sākumā Latvijā bija 686 punkti, kur cilvēki varēja nodot lietotas tekstila preces. Pieskaitot “H&M” un “Apranga Group” veikalu sniegtās tekstila preču nodošanas iespējas, lietotu tekstila preču nodošanas punktu skaits palielinās līdz 709.
ŠĶIROTĀ TEKSTILA LIKTENIS
Tikai 10% no atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu tekstila konteineros savāktajiem lietotajiem tekstila materiāliem tiek novirzīti atkārtotai izmantošanai Latvijā, bet 82% tiek eksportēti. Savukārt 65% labdarības organizāciju savākto lietoto tekstila preču tiek novirzīti atkārtotai izmantošanai Latvijā, bet 24% tiek eksportēti, liecina biedrības “Zaļā brīvība” pētījums “Mājsaimniecību tekstila šķirošana un izmantošana Latvijā”. Diemžēl aptuveni katrs desmitais ziedojuma apjoms nonāk atkritumu poligonos, kas parāda, cik nekritiski daļa ziedotāju izvērtē savu lietoto tekstila preču atkārtotas izmantošanas iespējas.
EJAM PAREIZAJĀ VIRZIENĀ
Salīdzinot ar 2018. gada datiem, notikušas būtiskas izmaiņas dalīti savākto tekstila preču apjomā, kas apglabāts atkritumu poligonos: tas krities no 23% uz 8,4%, secināts biedrības “Zaļā brīvība” pētījumā “Mājsaimniecību tekstila šķirošana un izmantošana Latvijā”.
Noderīga informācija par tekstila šķirošanu
- zalajosta.lv
- ecobaltiavide.lv
- zalais.lv
- cleanr.lv
- skiroviegli.lv
- zalabriviba.lv
Projektu atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild žurnāls UNA.