Zemesvēži nodara būtisku kaitējumu dārzā, jo apgrauž augu saknes. Ir dažādas metodes, kā ar tiem cīnīties, viena no tām – iesēt zemesvēžu pārņemtajās teritorijās augus, kuri šos radījumus atbaida, skaidro Vides risinājumu institūta pētniece Rūta Abaja.
Aktīvi vairojas
Zemesvēzi mēdz dēvēt arī par racējcirceni, un pasaulē kopumā ir ap 70 zemesvēžu sugām, bet Latvijā sastopams tā dēvētais Eiropas zemesvēzis (Gryllotalpa gryllotalpa L.). Racējcircenis būtu pat precīzāks nosaukums, jo zemesvēzis pieder kukaiņu kārtai un, kaut arī ir posmkājis tāpat kā vēzis un arī vizuāli abi ir līdzīgi, vairāk kopīgā ir ar circeņiem, piemēram, radītās skaņas un arī pārvietošanās lecot. Zemesvēži dzīvo apslēpti alu labirintā, ko izrok mitrā un irdenā augsnē. Virs zemes tie izlien reti, galvenokārt tumšajā laikā.
Maijā zemesvēžiem ir pārošanās laiks, ar dziesmu tēviņš ievilina mātīti savā alā, taču pēc tās apaugļošanas pats iet bojā, tādējādi sievišķā dzimuma pārstāve tiek gan pie pēcnācējiem, gan dzīvokļa, kurā augsnes 30–40 centimetru dziļumā sāk veidot pazemes ligzdu – perējamo kameru. Svarīgi, lai ligzdā būtu pietiekami silti, tādēļ zemesvēžu mātīte apgrauž to augu saknes, kas aug virs ligzdas un traucē. Mātītes olas dēj vienu reizi mūžā – dažādā laikā, sākot no maija līdz jūlijam, taču ražīgi – ap 100–300 un pat vairāk olu! Jau divas trīs nedēļas pēc olu izdēšanas izšķiļas jaunie zemesvēzīši. Ja zemesvēžu kāpuri ir izšķīlušies pavasarī, tad tikai nākamā gada rudenī tie var būt izauguši par pieaugušiem zemesvēžiem. Savukārt, ja tie ir izšķīlušies vasaras vidū, tad tikai trešajā vasarā kļūst par pieaugušiem īpatņiem. Kopējais attīstības ilgums no olas līdz pieaugušajam īpatnim ir vismaz divi gadi, un, tiklīdz mazuļi pamet ligzdu, māte iet bojā.
Ēdienkarte daudzveidīga un bagātīga
Visās attīstības stadijās zemesvēži aktīvi barojas. Kāpuri barojas galvenokārt ar augsnes trūdvielām un sīkām saknēm, bet pieaugot to ēdienkartē lielāks īpatsvars ir dzīvnieku izcelsmes barībai. Bada apstākļos šie radījumi piekopj arī kanibālismu – vecāko gadu īpatņi apēd jaunos zemesvēzīšus. Pieaudzis zemesvēzis var būt 3,5–6 centimetrus garš, savukārt tikko izšķīlušies kāpuri ir pavisam sīki, tikai trīs milimetru gari.
Pieaugušajiem zemesvēžiem augu saknes ir tikai papildēdiens, taču, neskatoties uz to, šie kukaiņi savās apdzīvotajās teritorijās nograuž jauno augu saknes, stublājus līdz ar zemes virspusi un dīgstus, kā arī apgrauž jaunās lapiņas. Zemesvēžiem sevišķi patīk tomātu, salātu un redīsu jaunie dīgsti. Tā kā šie kukaiņi ir aktīvi eju racēji, tie noposta augus ne tikai barības ieguves dēļ, bet arī iznīcinot to saknes alu veidošanai un izceļot tos no zemes, tādēļ augi novīst un aiziet bojā.
Nepatīk ķiploki un kaņepes
Novērots, ka visbiežāk zemesvēži parādās Latvijas piejūras zemienē un Zemgales teritorijā, tiem patīk irdena, ar kūtsmēsliem bagātīgi mēslota, kā arī kūdraina augsne, tādēļ šos kukaiņus dārzos bieži ievazā, iegādājoties melnzemi vai mēslojumu, kas "inficēts" ar zemesvēžu oliņām. Pat kopēja tehnikas izmantošana var būt pietiekama, lai tie nokļūtu no viena dārza otrā.
Pie šiem nelūgtajiem dārza viesiem tikt ir viegli, bet, lai no tiem tiktu vaļā, ir jābruņojas ar pacietību un regulāra cīņa jāveic divu trīs jeb pilna zemesvēža pieaugšanas cikla garumā.
Rūta Abaja teic, ka arī viņas laukos Kolkā esot iemājojuši zemesvēži. Tā kā viņa saimnieko ar dabiskām jeb permakultūras metodēm, arī ar zemesvēžiem centusies tikt galā tādā veidā. Viena no metodēm ir jaukto stādījumu izmantošana, starp dārzeņu rindām vai apkārt dobēm dēstot ķiplokus, samtenes, fritilārijas, krizantēmas, savukārt Rūta izmantojusi tautas gudrību un iesējusi kaņepes. Izrādījies, ka šis aromāts zemesvēzim nav tīkams, un viņa ievērojusi, ka dārzam nodarītie postījumi samazinās
Noder arī augsnes mulčēšana – izmanto salmu mulču, to regulāri laistot, tad zemesvēži labprāt pulcēsies zem salmiem, atliks tikai tos pacelt un kukaiņus salasīt.
Novērojot, kur zemesvēžu mātītes izveidojušas ligzdas, var uzmanīgi tās atrakt un iznīcināt. Agronoms Māris Narvils iesaka izveidot zemesvēžiem mākslīgu ziemošanas vietu. To dara šādi – augsnē atkarībā no pieejamā materiāla daudzuma izrok 40–50 centimetru bedrītes vai grāvīšus. Tos piepilda ar zirgu mēsliem, kompostu vai salmiem – zemesvēži meklēs piemērotu ziemošanas vietu un, visticamāk, sapulcēsies šajā "mājiņā". Pēc tam, kad sāk piesalt, viltus paslēptuvi izrok un zemesvēžus iznīcina.
Zemesvēžiem nepatīk arī bieža un dziļa zemes irdināšana, rindstarpu rušināšana. Šādi iespējams iznīcināt to alas.