Fizālis (Physalis alkekengi L.) ir viena no plašākajām nakteņu dzimtas (Solanaceae) ģintīm. Arī tomāts ir naktenis. Zināms vairāk nekā 100 fizāļu sugu, kuras atšķiras gan pēc auga izmēra, gan augļa un kauslapu krāsojuma, bet no tām tikai divas ir ēdamas, pārējie fizāļi ir dekoratīvi. Lielākā daļa fizāļu sugu savvaļā sastopama Amerikas tropu un subtropu zonā. Fizāļi ir daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, un to ziedi ir necili, sīki, bālgani. Daļai sugu augļi lietojami pārtikā, bet dekoratīvo vērtību augam galvenokārt piešķir koši oranžie augļi, kurus ietver iekrāsotas kauslapas laternas veidā (auga ģints nosaukums tulkojumā no grieķu valodas nozīmē "pūslis"). Latvijā audzē parasto fizāli, tā raža ienākas jūlija beigās un oranžās "laterniņas" priecē līdz pat salnām.
Sēkliņas izdiedzē, izpiķē, sagaida siltus laikapstākļus un stāda dārzā, apmēram 50 centimetru citu no cita. Fizāļu dēstu audzēšanai vislabāk piemēroti bagātinātās kūdras substrāti, kas paredzēti tomātu audzēšanai.
Kaut arī fizāļi nav augsti, tikai aptuveni pusmetru un tiem nevajag veidot krūmu – ne griezt zarus, ne galotņot, tie ir gana kupli. Ir arī fizāļu šķirnes, kas var izaugt pat trīs metrus augstas, veidojot spēcīgi zarotus augumus.
Fizāļiem patīk siltums, gaisma, saulīte, tāpēc tos droši izstādīt dārzā tad, kad vairs nedraud salnas. Fizāļiem piemērota auglīga, irdena, labi drenēta augsne. Tos vajag laistīt, bet tie nav īpaši prasīgi attiecībā uz mēslojumu. Pirms stādīšanas un ražas nobriešanas laikā derēs komposts, nātru virca.
Fizāļus no krūma novāc, tiklīdz tādu kā lukturīti atgādinošā kleitiņa (apvalks) piepildās ar augli jeb augļu apvalka lapas kļūst sausas.
Ierasts redzēt, ka ar fizāļu augļiem dekorē kūkas un desertus, tie iegādājami arī lielveikalos.
Fizāļa augļus var izmantot svaigā veidā, pievienot dārzeņu salātiem. Tos var izmantot kompotiem, ķīseļiem, ievārījumiem. Fizāļi satur divreiz vairāk C vitamīna nekā citrons. Tajos ir arī daudz A, B un P vitamīna. Fizāļus var uzglabāt arī kaltētus vai sasaldētus.