Māksliniece ir darinājusi teju visu Tautas nama kolektīvu karogus. Viņa darbojas Tautas lietišķās mākslas studijā Auseklītis – savulaik 10 gadus bijusi tās vadītāja, kā arī tēlotājmākslas studijā Triepiens un līdz 80 gadu vecumam vadījusi Carnikavas invalīdu biedrību. Šodien, taujāta, vai devīze "vēl es varu, vēl es daru", joprojām ir spēkā, Ārija saka: "Vēl es daru." Varēšana arīdzan ir. Bet tas, vai būs izstāde arī 85. jubilejā, parādīs laiks. "Jubileja nav obligāti jānopelna, dažkārt pietiek to vienkārši sagaidīt," pasmaida Tautas daiļamata meistare Ārija Cekule.
Likteņstunda
Mākslinieces Ārijas Cekules radošo darbu pūrā ir gleznas, zīmējumi, pogu bildes, krāšņas tekstilijas un vismaz 200 brunču tautiskos rakstos. Starp viņas radošajiem darbiem ir arī īpašas un smalkas lietas – paramenti jeb tekstilijas un rokdarbi dievnamiem. Piemēram, ar 140 tūkstošiem krustdūrienu izšūta 80x40 centimetru liela glezna Svētais vakarēdiens pēc Leonardo da Vinči freskas – to kundze tika meistarojusi 2001. gadā. Dažādās tehnikās viņa izšuvusi kazulas, altāra paramentus.
"Carnikavas draudzē esmu kopš tās atjaunošanas 1992. gadā. Atceros, toreiz dievkalpojumi notika gan skolā, gan domes ēkā, gan Tautas namā. Kad par mācītāju atnāca Gundars Bērziņš, viņš aicināja, vai kāds nevarētu palīdzēt iekārtot altāri, jo nekā jau nebija. Pliks galds, ko apsedzām ar baltu galdautu. Tā bija mana likteņstunda. Pieteicos iekārtot altāri un kopš tā laika paramentus visās krāsās esmu izgatavojusi vairākām baznīcām ne tikai Carnikavā, bet arī Rūjienā, Slokā, Piņķos, Ādažu draudzei. Diemžēl, kad Carnikavas vecais dievnams bija tikpat kā atjaunots, tas nodega. Par to esmu dusmīga," sarūgtinājumu par 300 gadu vecā kultūrvēsturiskā mantojuma – vienīgā koka dievnama Vidzemes piekrastē – zaudējumu skumst Ārijas kundze.
Par saviem darbiņiem viņa saka: "Sirdij tuvs darbs parasti viegli apgūstams un iet no rokas." Lai arī īsu ceļu uz panākumiem nemēdzot būt. Ārija Cekule uzaugusi četru bērnu ģimenē, starp trim brāļiem. Kā tas noticis, viņa pati neatceras, jo bijusi maziņa, tikai četrus gadus veca: "Mamma stāstīja, ka es esot nokritusi no kūtsaugšas." Traumas rezultātā meitene uz visu atlikušo dzīvi iemantojusi runas defektu.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 27. aprīļa, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!