Prāta veļu laiks - depresija

Kā pazīt depresijuZināms, ka vecumdienas saistās ar dažādiem zaudējumiem, kas var būt par iemeslu depresijai. Darba un ar to saistītās sabiedriskās dzīves zudums līdz ar aiziešanu pensijā, veselības pasliktināšanās vai neatkarības samazināšanās, tuva cilvēka aiziešana. Skumjas par zaudējumu ir normāla un pat veselīga parādība, bet kā pazīt to robežu, kad skumjas pāraug pastāvīgās sērās un depresijā, lai laikus meklētu palīdzību?Veselības centra Vivendi psihiatre Inga Zārde uzsver, ka jebkurš zaudējums ir jāizsēro, lai varētu turpināt pilnvērtīgi dzīvot tālāk. Sēras viņa salīdzina ar plūstošu upi, kurā emocijas mainās viļņveidīgi - ja kas atgādina par skumjo notikumu, skumjas un pesimisms pastiprinās, taču ikdienā cilvēks spēj normāli funkcionēt, viņa dzīve ar mainīgām straumēm plūst uz priekšu. "Depresija ir kā sasalusi upe, kurā nekas nemainās un neizkustas. Cilvēkam depresijā ir nemainīgi slikts garastāvoklis, skumju un bezcerības sajūta, vienaldzība pret visu, nespēks kaut ko sākt un paveikt."Bieži vien depresijas mākti seniori nesūdzas par skumjām, bet gan par zemu motivāciju, pastāvīgu nogurumu vai sliktu pašsajūtu. Depresija mēdz slēpties dažādu fizisku simptomu aizsegā - tās var būt galvas vai muguras sāpes, slikta dūša, reiboņi vai svara zudums. Lai arī simptomi tiek ārstēti, tie nemazinās, ja nav atklāts īstais iemesls. Zārde norāda, ka ārstam būtu jāieklausās, vai paralēli fiziskajām problēmām pacients nesūdzas, ka viņam viss apnicis un ka nekam nav jēgas. Ārsts var atklāt depresiju, mērķtiecīgi iztaujājot savu pacientu vai lūdzot aizpildīt kādu no pašnovērtēšanas testiem, kas pieejami vietnēs Depresija.lv vai Nenoversies.lv.Par depresiju liecina dažādas pazīmes, starp tām ir skumjas, nogurums, intereses zaudēšana, nevēlēšanās nevienu satikt vai iziet no mājām, miega traucējumi, apetītes zudums, nevērtības sajūta, trauksme, kā arī pastiprināta alkohola lietošana. Dažos gadījumos depresija var parādīties vai pastiprināties, sākot lietot kādas jaunas zāles. Ja seniors nesen sācis lietot jaunus medikamentus un jūtas pastiprināti nomākts, par to vajadzētu informēt ārstu, jo nomāktība var būt zāļu blakusparādība.Diemžēl fakts, ka seniors sirgst ar depresiju, var paslīdēt garām nemanīts vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, cilvēks gados var būt vientuļš, līdz ar to apkārt var nebūt daudz cilvēku, kas ievērotu viņa stāvokli un mēģinātu palīdzēt. Tāpat cilvēki mēdz kļūdaini uzskatīt, ka grūtsirdīgs garastāvoklis cilvēkiem gados ir dabisks.Kā palīdzēt senioramAr depresiju slims cilvēks nereti zaudē motivāciju un nevar palīdzēt pats sev. Ko var darīt apkārtējie, lai palīdzētu cilvēkam, kas jau sirgst ar šo slimību? Zārde norāda, ka ir svarīgi runāt ar tuvinieku par saviem novērojumiem viņa uzvedībā, atklāt savu satraukumu un piedāvāt palīdzību: "Vienkārši cilvēcīga, saprotoša un līdzjūtīga saruna reizēm var būt izšķiroša, lai cilvēks noticētu, ka palīdzība ir pieejama, ka pilnvērtīga dzīve ir atgūstama." Psihiatre uzsver, ka ikviens var palīdzēt savam tuviniekam vai draugam, kurš slīgst depresijā, sniegt praktisku palīdzību - palīdzēt pierakstīties pie psihiatra, varbūt pat aiziet līdzi uz vizīti.Bezcerīga nav arī situācija, kad cilvēks kustību traucējumu dēļ nevar iziet no mājas un regulāri apmeklēt ārstu. Piesaistot sociālo dienestu, iespējams atrast katrai situācijai atbilstošu risinājumu. Palīdzību var lūgt arī ģimenes ārstam, kurš var apmeklēt pacientu mājas vizītē, turklāt pēc ģimenes ārsta rekomendācijas ir pieejamas psihiatru mājas vizītes. Zārde uzsver, ka vissvarīgākais ir nenoslēgties un meklēt risinājumu.Mēs varam sniegt arī citādu atbalstu - piezvanīt, apciemot vai uzaicināt tuvinieku uz kādu pasākumu. Depresijai ir grūtāk attīstīties aktīvu cilvēku prātos, tāpēc regulāras aktivitātes - muzeja, teātra, kino apmeklējums - ir ļoti būtiskas. Pat ja cilvēks sākumā atsakās, esiet uzstājīgi - lai arī seniors var nebūt motivēts, citu cilvēku sabiedrība viņam nāks par labu.Zārde skaidro: "Reizēm tuvie cilvēki pat neaizdomājas, cik svarīgs senioram ir vienkāršs apciemojums, telefona zvans, saruna. Varbūt gadu gaitā ir izveidojušās labas attiecības ar kādu kaimiņu, ar kuru var pārrunāt jaunākos radio vai TV raidījumus, izlasīto grāmatu. Varbūt talkā var nākt modernās tehnoloģijas - domubiedrus var atrast arī internetā. Apkārtējiem jācenšas būt redzīgiem, dzirdīgiem un atsaucīgiem kontaktā ar tuvinieku, draugu vai paziņu seniora vecumā."Būtiski pievērst uzmanību tam, vai seniors ievēro savu ārstniecības kursu - dzer zāles, apmeklē psihoterapeitu, ēd veselīgi un kustas. Jāseko līdzi, vai cilvēkam nav tieksmes uz pašnāvību.Radošs piemērs, kā tuvinieks var palīdzēt ārstēt depresiju, apskatāms Krakovas Modernās mākslas muzejā Polijā. Kāda māksliniece veltījusi veselu zāli savas vecāsmātes zīmējumiem - katru dienu gada garumā viņa likusi vecaimātei uzzīmēt kādu vienkāršu ainu no savas darba dzīves, lai palīdzētu atgūties no depresijas pēc vectēva nāves.Tā nav vājuma pazīmeSvarīgi saprast, ka jāārstē depresijas cēloņi, nevis simptomi. Ja cēlonis ir vientulība, ar antidepresantiem vien būs par maz, lai depresiju izārstētu. Latvijas Neredzīgo biedrības Rīgas pilsētas organizācijas vadītāja Sarma Pārstrauta savā darba pieredzē saskārusies ar daudziem depresijas māktiem vājredzīgiem vai neredzīgiem senioriem. Viņa stāsta, ka ikviens gadījums ir ļoti atšķirīgs un organizācija piesaista psihologu, lai palīdzētu depresijas mocītiem biedriem. Vadītāja novērojusi, ka bieži vien cilvēkiem ārkārtīgi nepieciešams vienkārši izrunāties vai rast atbalstu kādā jautājumā. Tāpēc organizācija nākotnē plāno izveidot atbalsta centru, kurā biedri varētu socializēties un nostiprināt dažādas praktiskas iemaņas.Lai arī ar depresiju sirgstoši seniori nav retums, jāuzsver, ka šī slimība var piemeklēt jebkura vecuma un profesijas pārstāvjus. Daļai senioru var būt saglabājies viedoklis, ka depresija nav īsta slimība un ar to sirgst tikai vāja rakstura cilvēki. Dažkārt var būt kauns meklēt palīdzību vai bailes kļūt par slogu ģimenei. I. Zārde uzsver - depresija nav slinkums vai vājuma pazīme. Tā ir nopietna psihiska saslimšana, kura jāārstē jebkurā vecumā. Svarīgākais - efektīvi ārstējot depresiju, seniors varēs atbrīvoties no nomāktības gūsta un atkal dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, par spīti gadu skaitam un slimību vēsturei.