Prāta veļu laiks - depresija

jo vecāks cilvēks, jo lielākas bailes no nāves. Šo baiļu rezultātā arī depresija.

Valsts un ari lidzcilveku attieksme jau vien var radiit depresiju

...Turpinot. Mums stāsta, ka mēs esam garīgas būtnes, bet patiesība ir nelāgāka. - Mēs, diemžēl, esam , pirmkārt, fiziskas būtnes, kurām normālai garīgai funkcionēšanai ir nepieciešama fiziska labsajūta. - Ar to nedomāju baudu, bet tieši labsajūtu. Un tikai tad, ja mums ir šī pamata labsajūta, pēc tam jau var sākt runāt par psihoterapiju, meditāciju, Dievu un citām eksistenciālām padarīšanām, kuras vienkārši neiedarbojas, ja šīs pamata fiziskās labsajūtas līmenis nav sasniegts. Problēma sākas tajā momentā, ja pie mūsu garīgās bedres pieplusojas kāda hroniska slimība, kura, piemēram apgrūtina veikt fiziskus vingrinājumus. Vienkārši jaunība mūsu garīgās problēmas lielā mērā amortizē fiziskais spilvens, kurš ar gadiem paliek plānāks. Domāju, ka šai situācijā fizioterapeits, pieredzējis treneris, kā arī sabiedrība, kura tendēta uz masu sportu, var veikt brīnumus. Bet, attiecīgi, palasot literatūru, ir iespējams tikt galā arī pašam. Ģimenes ārsts šai situācijā var arī nepalīdzēt, jo ārsti ļoti tendēti uz tabletēm...

Vai, kur drūms gabals iznācis. Bet, ja man jautātu, tad teiktu, ka pārvarēšanā izšķiroša loma jebkurā vecumā ir fiziskai aktivitātei. - Kaut nedaudz, bet jākustās. Ja iespējams, tad jāmēģina sportot ...

Manu mammu ģimenes ārste piebāza ar ļoti stiprām nervu zālēm un miega zālēm,jo viņa sūdzējās par nemieru un depresiju.Tā rezultātā prātiņš pavisam sašķobījās.Tāda ir ārstu attieksme.Psihoterapeitam viņai nebija naudas.Paps nomira un mamma gribēja aizbēgt no bēdām,dzerot tabletes.

Apmeklējiet speciālistu..izsauciet mājas vizīti....Tas viss taču maksā! Bet ja par depresijas cēloni ir tieši nemitīgs naudas trūkums,nespēja nomaksāt maksājumus....apmeklēt pat ģimenes ārstu jau ir greznība.Par zobārstu vsp nerunājot....Un kuram nav vairs darba,bet nav arī vēl pensija.Viņš ir tā saucamajā vecuma diskriminācijas riska grupā???Ko tad?

Arī esmu seniors,bet man tieši šis tumšais ,pirmsziemsvētku laiks,ar skaistajām gaismām logos ,ar egļu zaru smaržu ļoti patīk,šajā laikā jūtos brīniškīgi,daudz sliktāk tieši kailajā pavasara sākumā. Bet mēs cilvēki ,esam ļoti dažādi,arī manā dzīvē ir bijis ļoti tuva cilvēka zaudējums,tas laiks bija ļoti grūts.Iespēju robezās cenšos par to mazāk domāt,bet neizsvītrot no savas atmiņas,turpinu dzīvot.