Aizejot pensijā, no brīvā laika kvalitātes lielā mērā atkarīgs, cik jūtami izpaudīsies novecošanas sekas. Gerontoloģijas speciālisti uzsver – senioriem, kas iesaistās sociālajās un sabiedriskajās aktivitātēs, tajā skaitā brīvprātīgo darbā, izdodas ilgāk uzturēt sevi formā. Savukārt, iedziļinoties vecāka gadagājuma brīvprātīgo pieredzē, pasaulē veiktie pētījumi apliecina, ka brīvprātīgā darbs ir ieguvums ne tikai sabiedrībai, bet arī pašiem sirmgalvjiem – gan sociālajā, gan veselības jomā. Aizvien vairāk iespēju iesaistīties brīvprātīgo darbā tiek nodrošināts arī Latvijas senioriem.
Jauna platforma
"Brīvprātīgā darba formula ir vienkārša – tā ir saturīga brīvā laika pavadīšana sabiedrības labā," norāda Latvijā pazīstamais diriģents Ints Teterovskis. Pašlaik viņš ir projekta vadītājs Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) jaunajā informatīvajā brīvprātīgā darba koordinēšanas sistēmā. Tā saved kopā brīvprātīgā darba organizatorus un brīvprātīgos un ir pieejama tīmekļa vietnē www.brivpratigie.lv. "Ar šīs sistēmas starpniecību tiks nodrošināta un koordinēta informācijas apmaiņa starp cilvēkiem, kuri vēlas būt brīvprātīgā darba veicēji, un brīvprātīgā darba organizētājiem," skaidro I. Teterovskis.
Jaunajā NVA informācijas sistēmā brīvprātīgā darba organizatori visā Latvijā varēs piedāvāt savas darba vietas, savukārt interesenti – pieteikt savu kandidatūru brīvprātīgajam darbam. Šeit tiks publicēti ne tikai brīvprātīgā darba piedāvājumi tādās jomās kā valsts pārvalde, kultūra un māksla, daba un vide, izglītība, sports un sociālās aktivitātes, bet arī aktualitātes, statistika un labās prakses piemēri. Vietne tikai nupat sākusi darboties, un, kā teic Ints: "Esam atvērti ieteikumiem un uzlabojumiem."
Pašvaldības sāk novērtēt
"Brīvprātīgo darba kustībā esmu iesaistījies, kopš tika realizēts Rīgas kā vienas no 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts, kur viens no svarīgākajiem punktiem saistījās ar sabiedrības līdzdalību,» priekšvēsturi stāsta Ints, viņš turpina: "Tolaik cītīgi pētīju, kā pasaulē notiek brīvprātīgo koordinācija, kāda ir citu Eiropas kultūras galvaspilsētu prakse. Jau Rīga 2014 laikā interneta vidē izveidojām brīvprātīgo koordinācijas sistēmu. Kad projekts beidzās, sapratu – šo rīku pazaudēt nedrīkst, jo tas ir labs. Atsauksmes bija labas – gan no brīvprātīgajiem, gan no brīvprātīgo darba organizatoriem."
Tāpēc tapusi jauna brīvprātīgā darba koordinēšanas sistēma Labklājības ministrijas paspārnē. Šī gada janvārī pieņemts arī Brīvprātīgā darba likums, kura mērķis ir sekmēt brīvprātīgo darbu un veicināt sabiedrības līdzdalību. "Mūsu mērķis ir izveidot Latvijas brīvprātīgo koordinēšanas tīklu. Pašlaik jau strādājam ar reģionālajiem sadarbības partneriem – ar Jēkabpili, Daugavpili, Gulbeni, Jelgavu un citām pašvaldībām, kā arī organizācijām. Prieks, ka pašvaldības aktīvi sāk novērtēt brīvprātīgo ieguldījumu," uzsver I. Teterovskis.
Saturīgi pavadīts laiks
Runājot par senioriem, I. Teterovskis uzsver: "Tā ir lieliska sabiedrības daļa, dzīvesgudri un pieredzējuši cilvēki, kuriem ir brīvais laiks. Caur šo programmu arī turpmāk senioriem būs iespējas ne tikai Rīgā un ne tikai kultūras jomā – kā tas bija Rīga 2014 projektā –, bet visā Latvijā un dažādās jomās, reģistrējoties www.brivpratīgie.lv, pieteikties par brīvprātīgajiem." Jāņem vērā, ka reģistrēšanās mājaslapā senioram prasīs pamata zināšanas darbam ar datoru un internetu. Vēl informāciju var iegūt ar senioru organizāciju starpniecību.
I. Teterovskis atzīst, ka līdz šim vislabākā sadarbība izveidojusies ar Rīgas aktīvo senioru aliansi RASA, kuras pārstāvji savulaik iesaistījušies Rīga 2014 darbā. Viņš uzskata, ka brīvprātīgais nebūt nav cilvēks, kuram var uzticēt tikai ko mazsvarīgu: "Ja brīvprātīgais ziedo savu laiku kādai nodarbei, tad viņam kaut kas arī jāgūst. Sabiedrības labā ziedotajam laikam ir jābūt saturīgam, tādam, kur brīvprātīgais var dot arī savas zināšanas un prasmes. Savukārt organizatoram jārēķinās, ka šis laiks nevar būt veltīts privāta labuma gūšanai – jāgūst ir sabiedrībai. Ja šieprincipi tiek ievēroti, tad brīvprātīgā darbs vienmēr ir ar plusa zīmi – vērtīgs gan apkārtējiem, gan pašam."
I. Teterovskis ar gandarījumu atminas, kā Rīga 2014 laikā strādājuši brīvprātīgie seniori: "Uz viņiem var absolūti paļauties! Iesaistījās daudzi pensionētie skolotāji ar labām vadītāja iemaņām. Viņi prot strādāt ar dažādām auditorijām, prot komunicēt, novērst konfliktsituācijas. Tās ir iemaņas, kuras citreiz gribēdams neatradīsi. Mūsu sabiedrībā darba tirgus vecumā šāds cilvēks ir neatsverams kadrs. Turklāt senioriem milzīgs pluss ir valodu zināšanas – krievu un vācu, kā pietrūkst daudziem jauniešiem." Ints atminas arī projektu Baltās naktis, kur brīvprātīgajiem bija jāstrādā līdz plkst. 5 rītā: "Mums bija senions Jānis, vecumā ap 80 gadiem. Viņš bija priecīgs strādāt, jo pašam ir problēmas ar miegu, viņš neguļ. Jānis bija brīvprātīgais industriālā, avangardiskā objektā un jutās laimīgs un noderīgs. Brīvprātīgo darba jomā senioriem ir milzīgas iespējas."
Brīvprātīgie seniori Kanādā*
*Kanādā ir gandrīz 15 miljoni senioru – vairāk nekā pieci miljoni pensionāru vecumā virs 65 gadiem un gandrīz 10 miljoni pirmspensijas vecumā (45–64 gadi). Šī iedzīvotāju grupa veido 43% no kopējās populācijas.
*Aplēses liecina, ka pensionāri un cilvēki pirmspensijas vecumā brīvprātīgajam darbam 2010. gadā kopumā tika veltījuši vairāk nekā vienu miljardu stundu.
*Lai gan senioru spējas brīvprātīgajā darbā ir mazākas nekā dažādām jaunāku iedzīvotāju grupām, tieši seniori brīvprātīgajam darbam ir veltījuši vairāk stundu gadā. Tas skaidrojams ar veselības un mobilitātes problēmām, kuras pieaug līdz ar vecumu, tomēr tajā pašā laikā, palielinoties†vecumam, pieaug brīvais laiks.
*Starp abām vecuma grupām (45–64 un 65–75) pētījumā iezīmējās tendence: tieši sievietes brīvprātīgajam darbam velta vairāk stundu gadā nekā vīrieši. Savukārt vecumā virs 75 gadiem novērojams, ka tieši vīrieši vairāk pievēršas brīvprātīgajam darbam un gadā tam velta vairāk stundu.
*Organizācijas Volunteer Canada 2013. gada pētījums