Imūnterapija samazināja metastāzes
2011. gada ziemā meita veica masāžu Tatjanai Bičikai un uz mammas apakšstilba pamanīja aizdomīgu dzimumzīmi. "Tā man bija jau visu mūžu un netraucēja – neniezēja, nesāpēja, nebiju arī manījusi pārmaiņas. Mani bērni ir farmaceiti un meitai attiecīgas zināšanas, kas ļāva noteikt, ka kaut kas nav labi," stāsta 57 gadus vecā Tatjana.
Viņa vērsās pie ārsta. Tika nozīmēta operācija, un pēc tās, reklāmas un mediķu ieteikumu vadīta, sieviete sāka ārstēties ar viroterapiju, kuras izmaksas sedz valsts. Meita gan brīdināja, ka medikaments nav līdz galam izpētīts, nav zināms, cik tas efektīvs, taču tās tobrīd bijušas vienīgās pieejamās zāles viņas saslimšanai. Ķīmijterapija vai kāds cits medikaments neesot nozīmēts.
"Pēc 10 mēnešiem atkal parādījās ādas veidojums tajā pašā vietā, ko atkal izoperēja. Vēl pēc gada atkal bija bumbulītis un operācija. Biju arī pie imunologa Stradiņa slimnīcā, kā arī Latvijas Onkoloģijas centrā. Citu metodi, kā ārstēties, man neviens nevarēja ieteikt, un es turpināju jau iesākto. Bet veidojums atgriezās atkal – jau cirksnī pie limfvada. Sekoja jau piektā operācija. Meita ieteica veikt papildu izmeklējumus. Atklājās, ka metastāzes jau ir izveidojušās uz aknām, uz liesas, videnē. Tas bija 2015. gadā, un tad arī uzzināju, ka ir jaunās paaudzes medikamenti, no kuriem viens man izrādījās piemērots. Gadu ārstējos, un šī gada jūnijā veiktās analīzes uzrāda pozitīvu rezultātu – metastāzes ir samazinājušās," sieviete ir optimistiska. "Es ik pēc trim mēnešiem gāju uz ultrasonogrāfijas izmeklējumiem, taču metastāzes netika manītas. Citus izmeklējumus man nenozīmēja, taču meita ieteica – drošs paliek drošs – veikt magnētisko rezonansi un pārbaudi ar kontrastvielu. Tad arī atklājās, ka man ir veidojumi uz aknām, uz liesas. Lielākais bija 3,6 cm diametrā. Ar veidojumiem bija pilna arī videne – tos atklāja tikai tad, kad gatavojos liesas operācijai. Tagad, kopš imūnterapijas zāļu lietošanas, videne ir tīra, bet veidojumi samazinājušies – lielākais ir tikai 0,8 cm diametrā. Es medikamentu panesu labi, nav nekādu blakņu," priecājas sieviete.
Ne brīdi nav drošības, cik ilgam laikam pietiks līdzekļu
Medikaments ir ļoti dārgs, tāpēc Tatjana vērsās gan Veselības ministrijā, gan Nacionālajā veselības dienestā ar lūgumu kompensēt. Valsts piešķirtā kompensācija onkoloģijas slimniekiem ir 14 000, Tatjanas deva izmaksā 6000 mēnesī. Kompensācija tiek sadalīta gadam, un pārējā summa jāpiemaksā pašai. Lietuvā un Igaunijā, kas ir valstis ar līdzīgu ekonomisko situāciju kā Latvijā, šo medikamentu kompensē valsts. Tatjanai ir 37 gadu darba stāžs. Viņa strādājusi par pavāri bērnudārzā, godīgi maksājusi nodokļus. Mēnesi pēc katras operācijas atkal gājusi uz darbu, taču, kad atklātas metastāzes, strādāt kļuvis par grūtu – nākas bieži apmeklēt ārstus, arī ikdienas stress dara savu, taču Tatjana ir aktīva – pieskata mazmeitu, iznēsā reklāmas 900 klientiem. Ja veselība uzlabosies, atkal meklēšot darbu.
Medikamentu iegādei viņa sākumā ņēmusi kredītu, taču zāles jālieto pat gadiem ilgi un kredīts nav risinājums, tāpēc Tatjana vērsusies pēc palīdzības Ziedot.lv, kur, pateicoties sabiedrības atsaucībai, saņem nepieciešamo finansiālo atbalstu. Tatjana ir enerģiska un optimistiska, kopj dārziņu, dodas izbraucienos ar velosipēdu. Sākusi pievērst lielāku uzmanību veselīgai ēšanai. Lielākais atbalsts esot ģimene, bet par naudu zālēm joprojām jācīnās – ne brīdi nav drošības, cik ilgam laikam pietiks līdzekļu.
Jācīnās saviem spēkiem
Līgai Bārdai ir 21 gads, viņa mācās Sporta pedagoģijas akadēmijā, spēlē florbolu un trīs dienas nedēļā vada florbola treniņus skolēniem. Šoruden Līgai tika atklāta melanoma, ārstu slēdziens – 4. stadija. "Jūlija beigās man sāka sāpēt paduse. Es intensīvi trenējos, un man šķita, ka sāpes rada kāda trauma, sastiepums. Pēc laiciņa sataustīju arī nelielu bumbulīti. Gāju pie ģimenes ārstes Rīgā, daktere teica, ka man esot hidrodermīts – iekaisums no dezodoranta lietošanas, un nosūtīja mani pie ķirurga. Bija vasara, un ārsts, pie kura biju nosūtīta tālāku izmeklējumu veikšanai, bija atvaļinājumā, nācās gaidīt. Devos uz dzimto pilsētu Liepāju, kur joprojām ir mana deklarētā dzīvesvieta un dzīvo ģimene, un meklēju iespēju tikt pie ārsta tur. Laiks gāja, un 10. augustā beidzot tiku pie ķirurga Liepājā. Bez padziļinātas izmeklēšanas un pat bez sonogrāfijas veikšanas daktere vienkārši iedūra veidojumā un man palīdzību tomēr sniegt nevarēja, jo diagnoze neapstiprinājās – hidrodermīta gadījumā izaugums ir pildīts ar šķidrumu, taču man tā nebija. Nācās braukt atkal uz Rīgu tālākām pārbaudēm. 19. augustā man paaugstinājās temperatūra, jutos ļoti slikti un nonācu slimnīcā. 24. augustā man veica biopsiju. Diagnozes aprakstu saņēmu pēc divām nedēļām, un tas vēstīja, ka saslimšanas cēlonis ir bezpigmenta melanoma. Mani nosūtīja pie ķīmijterapeites," atceras Līga. Sākotnējais slēdziens vēstījis, ka melanoma ir pirmajā stadijā, taču, izlasot ārstu konsilija slēdzienu, viņa ieraudzījusi, ka tomēr ir ceturtā stadija un dzīvildze tikusi noteikta seši mēneši vai vairāk. Līga un tuvinieki bijuši šokēti.
4. stadija ir plaša, ne vienmēr tas nozīmē, ka neko vairs nevar darīt, ir iespējams apturēt slimības progresu, metastāžu veidošanos. Līgas gadījumā veidojums padusē ir viena no metastāzēm, ārstu slēdziens vēsta, ka primārais avots neesot konstatēts.
Taču ārstēšanās procesā tam neesot lielas nozīmes. Lai slimības progresēšanu apturētu, Līgai nepieciešama imūnterapija, izmantojot jaunās paaudzes medikamentus, ko Latvijā atšķirībā no citām ES valstīm valsts nekompensē. Līga šīs zāles pērk par savu naudu un saņemtajiem ziedojumiem.
Papildu iespējas uzlabot veselību un pielāgot dzīvesveidu jāmeklē pacientiem pašiem
"Jau divas terapijas ir bijušas, izmantojot jaunās paaudzes medikamentus. Pirmoreiz pirku par savu naudu, otrā deva tika iegādāta par saziedotajiem līdzekļiem. Ceru, ka būs apstiprināts līgums ar Nacionālo veselības dienestu un turpmāk ik mēnesi saņemšu 1000 eiro, kas ir ikmēneša maksājums no kompensācijas 14 000 eiro apmērā, ko piešķīrusi valsts," skaidro jaunā sieviete. Grūti esot ne tikai sadzīvot ar smago slimību, bet arī saprast, kur meklēt palīdzību sarežģījumu gadījumos, neesot arī uzticēšanās mediķiem, jo bieži vien viņu ieteikumi un secinājumi ir pretrunīgi. Līga ievērojusi, ka ārsti ir rutīnas pārņemti un bieži vien neieinteresēti piedāvāt ko vairāk nekā standarta valsts kompensēto terapiju – papildu iespējas uzlabot veselību un pielāgot dzīvesveidu jāmeklē pacientiem pašiem. Līga saka – viņai ļoti palīdz draugs. Atbalsta gan emocionāli, gan palīdz praktiski tikt galā ar ikdienas pienākumiem. "Pēc konsilija slēdziena mana ārstējošā ārste nemaz nepiedāvāja man imūnterapiju, bet gribēja uzsākt standarta ķīmijterapijas kursu. Kad iebildu, ka zinu – ir medikaments, kas man varētu palīdzēt efektīvāk, viņa izbrīnījās, vai tad es varēšot samaksāt tā dārgo cenu," apbēdināta ir Līga. Kopš biopsijas, kad izņēma arī limfmezglus, Līgai brūce padusē nedzīst, izveidojušās arī čūlas un ik pēc stundas nepieciešama apsēja maiņa. Tas ir vienlaikus gan fizisks, gan psiholoģisks diskomforts. Vai un kad būs uzlabojums un brūce sadzīs, ārsti nevar prognozēt, iespējams, ja zāles iedarbosies veiksmīgi, pēc trešās ceturtās devas būs redzami medikamentu sniegtie rezultāti.
Pēc pirmās zāļu devas Līgai bija slikta pašsajūta, nespēks, taču pēc otrās jau ir vieglāk. Lai stiprinātu imunitāti, Līga ir mainījusi savu ēdienkarti un pārgājusi uz svaigiem produktiem, dārzeņiem. Zāles noslogo nieres, arī neveselīgs uzturs dara to pašu, tāpēc jācenšas organismu atslogot. Arī viņas florbola komanda atbalsta Līgu, vāc ziedojumus zāļu iegādei. Sākumā vienai devai vajadzēja trīs pudelītes zāļu, tagad Līga ir nokritusies svarā un nu pietiek ar diviem iepakojumiem. Cena ir 2023 eiro par pudelīti, zāles jālieto ik pēc trim nedēļām.