Kamēr gaidām atgriežamies sauli

Ziemas depresija

Ziemeļu valstīs, kur iedzīvotāji par maz uzņem dienas gaismu, sezonālie garastāvokļa traucējumi (SGT) ir bieži izplatīti. Ziemeļeiropā ziemā ar tiem sirgst līdz pat 25% iedzīvotāju: vairums izjūt enerģijas trūkumu, nogurumu un sliktu garastāvokli, bet aptuveni 7% – reālus depresijas simptomus (nomāktību, satraukumu, miega traucējumus). Arī Latvijā rudenī un ziemā lielākā daļa cilvēku dodas ikdienas gaitās, kad saule vēl nav uzlēkusi, bet atgriežas mājās, kad jau ir iestājusies tumsa. SGT veicina tieši dienas gaismas deficīts. "SGT iespaidā retāk rodas vēlme doties svaigā gaisā, satikties ar apkārtējiem, nav motivācijas no rītiem kāpt ārā no gultas, zūd dzīvesprieks. Var būt skumjš noskaņojums, miegainība, tieksme pēc saldumiem, palielinās apetīte, un līdz ar to rodas svara pieaugums un grūtības koncentrēties," stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Anna Kivleniece. Visbiežāk SGT novēro iedzīvotājiem no 15 līdz 55 gadu vecumam, īpaši sievietēm. 

Viens no ziemas depresijas līdzgaitniekiem ir melatonīns – viela, kas smadzenēs tiek ražota diennakts tumšajā laikā un regulē miega un nomoda ritmu, kā arī ietekmē garastāvokļa līdzsvara pārmaiņas. Tumšajā gada sezonā melatonīns organismā izstrādājas vairāk, sekmējot miegainību, nomāktību. 

Tiesa, šīs izjūtas var liecināt arī par dzelzs vai D vitamīna trūkumu vai nopietnākām saslimšanām, piemēram, vairogdziedzera vai cita orgāna darbības traucējumiem. Ar garastāvokļa svārstībām, nomāktību, miegainību u. c. var izpausties arī premenstruālais sindroms, bulīmija, bipolārie, afektīvie vai obsesīvi kompulsīvie traucējumi, tāpēc ir svarīgi noskaidrot simptomu iemeslu, norāda Kivleniece. Sezonālos garastāvokļa traucējumus var ietekmēt arī iedzimtība un ģenētiskas noslieces, piemēram, pārmaiņas gēnos, kuri atbildīgi par serotonīna un dopamīna – vielu, kas uzlabo omu, – darbību. Novērots, ka SGT biežāk piemeklē cilvēkus, kuriem kāds no radiniekiem arī ir sirdzis ar šāda veida depresiju.