Kapitāls – naudā un dzīvesveidā

Divarpus paradumu

Prezentējot aptaujas rezultātus, SEB dzīvības apdrošināšanas vadītāja Kristīne Lomanovska atklāj, ka šobrīd Latvijā papildu uzkrājumus pensijai veido 34% strādājošo iedzīvotāju. Tas ir par 16 procentpunktiem vairāk nekā 2014. gadā. "Krājēju skaita pieaugumu šo piecu gadu laikā sekmējusi ekonomiskā izaugsme, taču vienlaikus noteikti pieaugusi arī sabiedrības izpratne par nepieciešamību veidot uzkrājumus. Aptaujas dati liecina, ka visaktīvāk uzkrājumus veido iedzīvotāji vidējo ienākumu grupā – tie ir cilvēki, kuri saņem no 501 līdz 1000 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas," Lomanovska norāda. 

Vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku (51%), kuri ievēro četrus un vairāk veselīga dzīvesveida paradumu, šobrīd veido vai ir veidojuši uzkrājumus vecumdienām. Šis rādītājs ir krietni zemāks (26%) to iedzīvotāju vidū, kuri neievēro nekādus veselīga dzīvesveida paradumus.

Te jāpiebilst, ka aptaujā noskaidrots: kopumā Latvijā katrs strādājošais ievēro vidēji 2,5 veselīga dzīvesveida paradumus. Puse respondentu (50%) norādījuši, ka ēd veselīgi, tikpat daudzi (50%) – ka viņiem nepiemīt kaitīgi ieradumi, piemēram, smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana. Ar sportu regulāri nodarbojas 53% respondentu, savukārt vingrinājumus garīgā līdzsvara atjaunošanai veic 56% aptaujas dalībnieku. Rūpējoties par savu veselību, no stresa cenšas izvairīties 56% respondentu, savukārt profilaktiskās veselības pārbaudes veic 52% aptaujāto. 

"Domājot par nākotni, svarīga ir ne tikai finansiālā stabilitāte, bet arī veselība – tai iztrūkstot, kopējā bilance tāpat būs negatīva," saikni starp uzkrājumu veidošanu un veselīga dzīvesveida praktizēšanu (jeb veselības "iekrāšanu"), lai pensijas gadi būtu patīkamāki, iezīmē Lomanovska. 

Viņa min vēl kādu aptaujā atklājušos sakarību: veselīga dzīvesveida piekritēji ne vien krāj aktīvāk, bet arī kopumā drošāk raugās nākotnē. "Tātad šāds dzīvesveids mazina negatīvo skatījumu uz dzīvi pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas,"  secina SEB bankas pārstāve. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem veselīgs dzīvesveids pozitīvi ietekmē ne vien uzkrājumu veidošanas paradumus, bet arī iedzīvotāju pārliecību par savām spējām vecumdienās nodrošināt pietiekamus ienākumus. Par to ir pārliecināti 88% aptaujas dalībnieku, kuri norādījuši, ka ievēro vismaz četrus veselīga dzīvesveida paradumus. Savukārt to aptaujas dalībnieku vidū, kuri neievēro nevienu veselīga dzīvesveida paradumu, šī pārliecība ir krietni zemāka – vien 38%. "Turklāt tas nav saistīts ar ienākumu līmeni, tas ir saistīts ar attieksmi pret dzīvi," uzsver Lomanovska.