Atbildot uz pēdējo jautājumu, īsā atbilde ir – var vākt visus tos augus, kuri šajā laikā vēl zied un labi izskatās. Tādi, piemēram, ir asinszāle, šaurlapu ugunspuķe, raudenes laksti (ziedi kopā ar lapiņām un kātu), mazā mārsila laksti, lielās ceļtekas lapas, tīruma kosas laksti, Islandes ķērpis (aug priežu mežos), pelašķa ziediņi un lapiņas.
Ja cilvēks ziemā grib vienkārši krūzi smaržīgas zāļu tējas, jāvāc augi, kuru tēja garšo. Patīkama un jauka kombinācija būs piparmētra, kumelīte, raudene, ķimenes un ābolu miziņas. Vai cita kombinācija ar sviedrējošiem augiem: liepziedi, aveņu lapas un ogas. Svarīgi pagatavot tēju tā, lai tā būtu garšīga, jo jebkurā gadījumā tajā būs bioloģiski aktīvo vielu daudzveidība. Ja ir veselības problēmas, piemēram, klepus, kuņģa darbības traucējumi vai sirdsdarbības problēmas, kuru risināšanā cilvēks vēlas izmantot ārstniecības augus, to izvēlē labāk konsultēties ar ārstu.
Kādus augus kombinēt? Ikdienas tēju gatavošanā var izmantot ļoti dažādus augus, un tie savstarpēji "nekausies", jo tēja tiek gatavota vājā koncentrācijā un svarīgākie ir garšas un aromāta akcenti.
Gatavojot ārstnieciskās tējas, nebūtu racionāli likt vienā maisījumā augus ar vienādu iedarbību, jo tad to efekts var būt pārāk spēcīgs. Tāpat nav jēgas salikt kopā augus ar pilnīgi pretēju iedarbību, piemēram, augus ar tonizējošu (citronliānas auglīši) un nomierinošu (melisas lapas) iedarbību. Tomēr, tā kā Latvijā sastopamajos augos aktīvo vielu koncentrācija parasti ir ļoti maza, savstarpēju sadarbību vai pretdarbību cilvēki uz savas ādas visdrīzāk neizjutīs.
Kad augi jāvāc? Pārsvarā augu virszemes daļas vēlams vākt dienas pirmajā pusē, kad nožuvusi rasa, vai pēcpusdienā, jo slapjas augu virszemes daļas lēnāk žūst un žāvējot var sākt pelēt. Tāpat svarīgi augus nevākt pašā karstākajā pusdienas saulē, jo tad tie ļoti ātri novīst, tādējādi zaudējot savu kvalitāti, un vakarā, kad gaiss atkal kļūst mitrs. Svarīgi augu pēc iespējas ātrāk nogādāt žāvēšanas vietā, jo vislabāk augus sākt žāvēt dienas vidū, kad ir vismazākais gaisa mitrums. Augu virszemes daļas nevajadzētu žāvēt saulē, vislabāk tās novietot ēnā, caurvējā, piemēram, bēniņos. Ja nav tādas iespējas, augi jānovieto vietā, kur virsū nespīd saule.
Augu virszemes daļas ieteicams vākt augošā mēnesī. Taču, ja augs tajā laikā nezied, to var vākt arī citās Mēness fāzēs. Pārāk lielu nozīmi tam nevajadzētu piešķirt, jo augu iedarbība atkarīga no tajos esošo aktīvo vielu daudzuma, kas visvairāk saistīts ar klimatiskajiem apstākļiem un dienas garumu. Augusta pirmajā pusē augos visas vērtīgās vielas ir, atliek tikai vākt un žāvēt.