Našķēties var, bet tas jādara gudri
Pediatre Gerda Lielause atzīst, ka savā praksē visai bieži saskaras ar bērnu gremošanas sistēmas, ādas, kā arī zobu veselības problēmām, ko izraisa nepareizi lietota pārtika. "Ir divi vecuma posmi, kad bērniem redzu parādāmies šādas problēmas – ap pieciem gadiem, kad pirmajos dzīves gados lietotais uzturs sāk atspoguļoties veselībā, un tad ap 9–10 gadiem, kad bērns jau iet skolā un nereti maltīti vai našķi izvēlas pats – ne vienmēr vecāku kontrolētu un veselīgu. Taču svarīgi saprast, ka bērni pārņem ģimenes uztura lietošanas tradīcijas un ieradumus, tāpēc vecākiem ir lieliska iespēja būt labiem paraugiem. Našķēties var un vajag, taču konfektes un citi saldumi būtu jānomaina pret veselīgiem produktiem – augļiem un dārzeņiem, piena vai pilngraudu produktiem," skaidro daktere.
Savukārt uztura speciāliste Lizete Puga skaidro, ka tieši uzkodas tiek uzskatītas par vienām no dienas vērtīgākajām ēdienreizēm, jo tās ļauj dažādot ikdienas ēdienkarti un nodrošina vienmērīgu sāta sajūtu, palīdzot izvairīties no pārēšanās galvenajās ēdienreizēs un no izsalkuma garākās pauzēs starp maltītēm.
"Lai našķēšanās būtu vērtīga, svarīgi to plānot pareizi un izvēlēties veselīgus našķus. Būtiski ievērot, ka dienā ir trīs pamata ēdienreizes: brokastis, pusdienas, vakariņas, kā arī divas uzkodas: otrās brokastis un launags. Starp ēdienreizēm vajadzētu ievērot divu trīs stundu pauzi. Tāpat jāpiedomā pie našķa lieluma – tam jābūt aptuveni vienas bērna saujas lielumā. Piemēram, neliels ābols, četri, pieci rieksti, glāze sulas, 100–200 g jogurta. Vērtīgi un veselīgi našķi ir augļi, dārzeņi, piena produkti, pilngraudu produkti, rieksti un sēklas," uzsver uztura speciāliste.
Neaizliegt, bet kontrolēt
Protams, mūsdienās ir teju neiespējami izvairīties no tā, ka bērns gribēs apēst konfekti, čipsus vai popkornu. Arī limonādi nogaršot agri vai vēlu sakārojas. Taču, ja pamatuzturs ir veselīgs, viesībās apēstas konfektes, kinoteātrī nogaršots popkorns vai čipsi graujošu iespaidu uz veselību neatstās, ja vien, protams, netiks ēsti pār mēru. Kaut gan, no otras puses, nelaba dūša un vēdersāpes no pārēšanās apliecinās, ka konkrētais našķis tiešām nekas labs nav, un nākamreiz jau bērns būs piesardzīgāks. Lai kontrolētu, kad un cik neveselīgie našķi tiek apēsti, var ieviest "saldumu dienas" – noteiktas dienas, kad bērnam ir atļauts apēst vienu neveselīgu našķi, vai tas būtu šokolādes batoniņš, biezpiena sieriņš, cepumi, čipsi vai popkorns. Mazais jau savlaicīgi izdomā, ko vēlēsies, un tad vecāki solīto viņam arī nopērk. Pieredze rāda, ka bieži vien bērns nemaz negrib neko šausmīgi nelabu, bet izvēlas, piemēram, sukādes un tamlīdzīgus gardumus. Ērti, ja šīs dienas tiek izvēlētas brīvdienās, tad vecāki var rūpīgāk izkontrolēt našķus. Arī pašiem der ielūkoties savos paradumos – cik bieži iepirkumu groziņā iesprūk kas neveselīgs?