Latvijas ziemas ir garas, tumsa iestājas agri un arī dienas par īsti gaišām bieži vien nosaukt nevar. Tāpēc aktīvi ķeram katru saules staru vasarā un sapņojam atvaļinājumā aizceļot uz kādu dienvidu zemi, lai mūsu valsts drēgnumu atsvaidzinātu ar ko parocīgāku. Saule mums sniedz D vitamīnu un dzīvesprieku, diemžēl arī problēmas ar ādu, un tā nav tikai novecošanās, bet arī ļaundabīgu audzēju risks. Skandināvijas valstu un daļas Centrāleiropas valstu iedzīvotāju saslimšana ar melanomu ir teju četrreiz izplatītāka nekā Latvijā (pasaulē visvairāk ar melanomu saslimst Austrālijā, no Eiropas valstīm līdere ir Šveice). Tas skaidrojams ar šo valstu iedzīvotāju dzīves līmeni – viņi ir pietiekami nodrošināti, lai gadiem ilgi regulāri ziemas sezonā dotos uz silto un saulaino zemju kūrortiem. Savukārt mums Latvijā nav ne tik daudz saules, ne naudas, tāpēc no melanomas ciešam retāk, taču pat šajos gadījumos metastātiskas melanomas ārstēšanai pasaulē pieejamos jaunās paaudzes medikamentus mūsu pacientiem valsts nekompensē. Protams, ne vienmēr melanomu izraisa pārmērīga sauļošanās, skaidro dermatologs Raimonds Karls.
Dažādas lokācijas un simptomi
Melanoma ir ļaundabīgs audzējs, kurš veidojas no īpašām pigmentu sintezējošām šūnām, tas var attīstīties ādā, acīs, centrālajā nervu sistēmā, arī zarnu apzarnī kā primārs audzējs. Melanoma ir audzējs, kuram ir noteikti gēni un mutācija tajos, taču, padarot tos neaktīvus, ar mūsdienīgas terapijas palīdzību ir iespējams pat metastāžu gadījumā efektīvi ārstēt.
Melanoma ir agresīvs audzējs – melanomas veids, kas strauji progresē, ir arī tādi audzēja tipi, kas progresē pamazām un tikai 10–15 gadu laikā noved cilvēku līdz kapam.
Līdz 1985. gadam melanomas diagnostika bija problemātiska, līdz ASV zinātnieks Alfrēds Kopfs izstrādāja četrus melanomas diagnosticēšanas kritērijus, pēc kuriem vērtēt, vai veidojums ir simetrisks vai asimetrisks, kādas ir tā robežas, krāsas un izmērs. Mūsdienās šo algoritmu diagnostikā kā pamatu neizmanto. Ja veidojumam pazīmes ir redzamas jau ar neapbruņotu aci, tas nozīmē, ka audzējs ir gana agresīvi progresējis. Mūsdienās melanomas diagnostika notiek ar dermatoskopijas palīdzību – izmantojot spilgtu gaismu un palielinājumu, kā arī ar lāzerdiagnostikas metodi, uz ādas virsmas raidot lāzera staru, kuru atstaro ādas šūnas un tādējādi sniedz attiecīgus datus, parādot, kādas šūnas veido audzēju. Kā diagnostikas metodi izmanto arī ultrasonogrāfiju, koherento tomogrāfiju un vēl citas. Dermatologi ikdienā kā izplatītāko metodi izmanto dermatoskopiju, kuras rezultātā ātri iespējams apskatīt lielu skaitu veidojumu, kas ir uz cilvēka ādas, un konstatētu, vai kāds no tiem rada aizdomas par ļaundabīgu audzēju. Tālāk atkarībā no secinājumiem tiek nozīmēti padziļināti izmeklējumi vai arī sniegtas rekomendācijas pacientam, kā rīkoties turpmāk – vai pēc kāda laika jāpārbaudās atkal, vai jākoriģē dzīvesveids un tamlīdzīgi.
Ja melanoma ir acī, par saslimšanu liecina problēmas ar redzi un jādodas pie acu ārsta. Savukārt, ja melanoma ir skārusi centrālo nervu sistēmu vai apzarni, diagnostika ir sarežģītāka, izmantojot magnētisko rezonansi un citas metodes.
Jāseko līdzi savas ādas veselībai
Ikvienam laiku pa laikam ieteicams apskatīt, kādi veidojumi ir uz ādas. Vismaz reizi dzīvē būtu nepieciešams doties pie dermatologa, lai noteiktu, kāds ir ādas stāvoklis un saslimšanu riski.
Arī vecumam ir sava loma. Jo jaunāks cilvēks, jo mazāks risks. Ja cilvēks ir vecāks par 50 gadiem, risks palielinas. Arī jauniem cilvēkiem, kuru radiem bijusi melanoma vai kāds cits ādas audzējs, tas ir iemesls apmeklēt ādas ārstu. Gaišas ādas un vasaras raibumu īpašniekiem risks saslimt ar melanomu ir lielāks.
Vismaz reizi dzīvē būtu nepieciešams doties pie dermatologa
"Visi ziemeļnieki esam gaišādaini, un mums ir lielāks risks saslimt ar melanomu nekā afroamerikāņiem. Arī vitiligo jeb gaišo traipu slimības skartajiem ir risks. Arī tiem, kas saulē pavadījuši vairāk laika vai maz. Dārznieki, lauksaimniecības darbinieki, makšķernieki būs pakļauti lēni augošai melanomai, bet tie, kas strādā iekštelpās un izraujas saulē reti, bet strauji apdeg, ir lielāks risks saslimt ar strauji augošo melanomu," skaidro R. Karls.
Jo vairāk ādas veidojumu, jo risks saslimt ir lielāks.
Kad diagnosticēta melanoma, ko darīt tālāk?
Sākuma stadijā veidojums ir neliels, dermatologs vai cits speciāli apmācīts ārsts ķirurģiski to likvidē, nosūta patologam uz tālākiem morfoloģiskiem izmeklējumiem, lai noteiktu audzēja veidu un potenciālo risku saslimt ar šo kaiti atkārtoti.
Kad konstatēts, ka veidojums ir ļaundabīgs un attīstījies, slimnieku turpina ārstēt onkologs, imunologs. "Zaļajā koridorā nav ielikti melanomas pacienti, jo koridors veidots diagnozēm, kuru ir skaitliski vairāk, ap 1000. Piemēram, nepigmentēto ādas audzēju slimniekiem ir pieejamas zaļā koridora priekšrocības, bet melanomas pacientiem nē. Nepigmentētais ādas vēzis ir mazāk bīstams nekā melanoma. Valsts daudzus gadus turpina apmaksāt citoloģiskās analīzes, nevis dermatoskopiju, kas ir precīzāka un vienkāršāk veicama diagnostikas metode. Mēs, ārsti dermatologi, esam gatavi atslogot valsts budžetu no nevajadzīgām manipulācijām. Taču es kā privātpraksē strādājošs dermatologs nevaru nosūtīt pacientu uz zaļo koridoru, kaut arī varu sniegt jau gatavu, precīzu diagnozi, jo pašreizējā sistēma man šo sadarbību liedz. Pacientam ir jāiet garais ceļš vēlreiz, dodoties pie ģimenes ārsta pēc nosūtījuma," nepilnības sistēmā uzsver R. Karls. Lai saprastu, kā rūpēties par ādas veselību, dermatologs ikvienam iesaka izpētīt vietnē Adasvezis.lv atrodamo informāciju.
Saslimšanai ar melanomu ir tendence pieaugt arī Latvijā
- 2016. gadā ar melanomu saslima 9,3 vīrieši no katriem 100 tūkstošiem iedzīvotāju, kas ir par 5,7 gadījumiem vairāk nekā 2000. gadā.
- Savukārt sievietes 2016. gadā ar melanomu saslima 10,6 gadījumos uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, kas ir par 3,2 gadījumiem vairāk nekā 2000. gadā.
- Saslimšana katru gadu pieaug par 0,3 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, un 2016. gadā ir par 47% vairāk melanomas slimnieku nekā 2000. gadā.
- 2016. gadā vīriešiem tika reģistrēti 84, bet sievietēm – 112 jauni saslimšanas gadījumi ar melanomu.
- Ja metastāzes ir izplatītas un jau skārušas daudzus orgānus, nav viegi noteikt primāro audzēja avotu, un, iespējams, daudzi saslimšanas gadījumi netiek diagnosticēti kā melanoma.
*Slimību kontroles un profilakses centrs