Lai gan kopumā paliatīvās aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti, šo pakalpojumu jomu nepieciešams attīstīt un pilnveidot multidisciplināri.
Pacientiem pašiem nav jāmaksā
Paliatīvā aprūpe ir aktīva un visaptveroša to pacientu aprūpe, kuru izārstēšana vairs nav iespējama. Tās ietvaros prioritāra ir sāpju un citu simptomu, kā arī sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu kontrole, ņemot vērā, ka paliatīvā aprūpe savā pieejā ir starpdisciplināra un aptver pacientu, ģimeni un apkārtējo sabiedrību, nodrošinot pacientam nepieciešamās vajadzības neatkarīgi no vietas, kur viņš atrodas, ar nolūku saglabāt labāko iespējamo dzīves kvalitāti, līdz iestājas nāve.
Lēmumu par nepieciešamās paliatīvās aprūpes saņemšanas veidu (piemēram, veselības aprūpes mājās ietvaros vai stacionārā) pieņem ārstējošais ārsts, individuāli izvērtējot katra pacienta gadījumu. Valsts apmaksāti paliatīvās aprūpes pakalpojumi pacientiem tiek nodrošināti stacionārā, ambulatori paliatīvās aprūpes kabinetos, ģimenes ārsta mājas vizītēs pie personām, kurām ir nepieciešama paliatīvā aprūpe atbilstoši noteiktiem diagnožu kodiem. Ambulatori paliatīvajā aprūpē no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārsta mājas vizītes un veselības aprūpes mājas pakalpojumi. Ambulatori paliatīvo aprūpi onkoloģijas pacientiem organizē ģimenes ārsts, kas nepieciešamības gadījumā nozīmē nepieciešamos medikamentus, arī pretsāpju terapijai nepieciešamās zāles, kā arī izraksta nosūtījumu pie nepieciešamajiem speciālistiem un veic valsts apmaksātas mājas vizītes pie pacientiem ar onkoloģiskām diagnozēm, kam nepieciešama paliatīvā aprūpe. "Šajos gadījumos pacienta iemaksa par ģimenes ārsta veiktu mājas vizīti nav jāmaksā, to kompensē no valsts budžeta līdzekļiem," skaidro Anna Strapcāne, Latvijas Republikas Veselības ministrijas preses sekretāre.
Nav konkrētu aprēķinu
"Savulaik valdība apstiprināja Onkoloģisko slimību kontroles programmu 2009.–2015. gadam, kuras izstrādē piedalījās kompetenti nozares profesionāļi, arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs, onkologs ķīmijterapeits un algologs Vilnis Sosārs, kura vadībā notiek arī medicīnas darbinieku apmācība un sagatavošana paliatīvās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā, taču attiecībā uz paliatīvo aprūpi nekādu būtisku uzlabojumu ne finansējuma, ne pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas ziņā pa šiem gadiem nav bijis. 2018. gadā paliatīvajai aprūpei valdība atvēlēja papildus 10 miljonus no budžeta līdzekļiem, taču no tiem bija iespējams izmantot vien aptuveni trīs miljonus, jo izrādījās, ka Latvijas slimnīcās nav tik daudz paliatīvās aprūpes gultu, kuru pakalpojumu nodrošināšanai būtu vajadzīga šī nauda. Pāri palikušie līdzekļi tika novirzīti onkoloģijai," stāsta Romualds Ražuks, kurš 12. Saeimas laikā bija Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs.
Galvenā problēma – personāla trūkums
Lielākās problēmas attiecībā uz paliatīvās aprūpes saņemšanu mājās ir resursu trūkums – nepietiek ne finansējuma pakalpojumu nodrošināšanai, ne cilvēkresursu. "Trūkst gan ārstu, gan medmāsu, gan aprūpes personāla, kas ne tikai nodarbotos ar medicīniskās palīdzības nodrošināšanu, bet arī sniegtu sociālo un psiholoģisko atbalstu slimniekam un tuviniekiem. Nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas, primāri jāvērtē, ko varam uzlabot jau esošajās. Vairāk jāiesaistās pašvaldībām, kuru pārziņā ir reģionālās slimnīcas. Attiecībā uz sociālajiem pakalpojumiem pašvaldībām vajadzētu piedalīties ar finansējumu. Jāņem vērā, ka smagi slimu pacientu kopšana ir gan fiziski, gan emocionāli smags darbs, kura veikšanai nepieciešama gan atbilstoša profesionālā kvalifikācija, gan motivējošs atalgojums," uzskata R. Ražuks.
Valstīs, kur darbojas hospis institūcijas, sniedzot atbalstu neārstējamiem slimniekiem, to pakalpojumus apmaksā ne tikai valsts, ir iesaistītas gan reliģiskās organizācijas, gan ziedotāji. Taču finansējumam jābūt stabilam, cilvēkiem ir jāzina, ka viņi šo pakalpojumu saņems. "Patlaban jēgpilnāk ir attīstīt mājas aprūpi smagi slimiem cilvēkiem, sadarbojoties reģionu slimnīcām un pašvaldību sociālajiem dienestiem. Veselības nozarē ir daudz jautājumu, kuriem nepieciešams neatliekami steidzīgs risinājums, arī paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamība ir viena no prioritātēm. Patlaban katastrofāla situācija ir tieši pacientiem, kas atrodas mājas aprūpē. Ģimenes ārstiem nepietiek kapacitātes. Gan ārsti ir noslogoti, gan trūkst medmāsu – patlaban valstī kopumā pietrūkst ap 10 000 medmāsu! Tas ir ārkārtīgi daudz! Jāsaprot, ka medicīnas nozarē paliatīvās aprūpes darbs ir viens no smagākajiem, un, ja nākamajā gadā tiek plānots medicīnas personāla algu pieaugums par 20%, uzskatu, ka šiem mediķiem, kas strādā paliatīvajā aprūpē, tam jābūt vēl lielākam," skaidro Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Viņš sola, ka jautājumu par paliatīvās aprūpes pieejamības uzlabošanu komisija skatīs 2019. gada janvāra sākumā, taču uz to, kad, cik un kādi uzlabojumi pacientiem būs pieejami, patlaban atbildēt neesot iespējams. Šādu informāciju nespēja sniegt arī Veselības ministrija.
Paliatīvās aprūpes pieejamība
- Latvijā specializēta paliatīvās aprūpes nodaļa ir SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca Latvijas Onkoloģijas centrā.
- Pakalpojumu sniedz arī vairākās vietās ārpus Rīgas – SIA Liepājas reģionālā slimnīca, SIA Daugavpils reģionālā slimnīca, SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, SIA Vidzemes slimnīca, SIA Jēkabpils reģionālā slimnīca, SIA Rēzeknes slimnīca un VSIA Piejūras slimnīca.
- Savukārt bērniem valsts apmaksātus paliatīvās aprūpes kabineta pakalpojumus nodrošina VSIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, SIA Liepājas reģionālā slimnīca un SIA Daugavpils reģionālā slimnīca.
- Latvijā pilna sastāva bērnu paliatīvās aprūpes multidisciplinārā komanda (ārsts, māsa, psihologs, psihoterapeits, sociālais darbinieks un kapelāns) darbojas BKUS, kur tā sniedz stacionāru, kā arī ambulatori konsultatīvu palīdzību ģimenēm un nodrošina bērnu paliatīvās aprūpes pakalpojumus mājās Rīgā un Rīgas plānošanas reģionā dzīvojošām ģimenēm.
- Pacienti nepieciešamības gadījumā var saņemt veselības aprūpi mājās. Pakalpojumus mājās sniedz sertificēta māsa vai ārsta palīgs (feldšeris), bet tos, ka arī medikamentus nozīmē ģimenes ārsts.