Nolikusi gulēt deviņus mēnešus veco meitiņu Patrīciju, Inga stāsta par saviem piedzīvojumiem pirms septiņiem gadiem: "Esmu kaķu cienītāja un ļoti gribēju vai nu krievu zilās, vai britu īsspalvainās šķirnes kaķēnu. Ar vīru Jāni, toreiz gan viņš vēl bija tikai mana drauga statusā, gājām uz dažādām dzīvnieku izstādēm, bet nevarēju atrast to, ko meklēju. Liktenīgajā izstādē kādā būrītī ieraudzīju mazu baltu kamoliņu ar skaistām lielām acīm. Iespējams, ka tā brīža izjūtas atspoguļojās manā sejā, jo kaķēna saimniece ielika man mazuli rokās. Es Jānim teicu - šito man vajag!"
Audzētavas īpašniece minējusi, ka kaķēns slikti redz, bet ar laiku tas pāriešot. Inga smej: "Man toreiz viss gāja gar ausīm, zināju tikai, ka gribu tieši šo kaķēnu, kaut viņš nemaz neatbilda cerētajam, turklāt tas bija runčuks, nevis kaķenīte un jau četrus mēnešus vecs." Inga ir atklāta - ja toreiz pārdevēja būtu pateikusi, ka kaķēns ir akls, droši vien viņa būtu nobijusies un varbūt pat dzīvnieciņu nepaņemtu. Tagad noskurinās - pasarg" Dievs, viņš būtu nokļuvis citās rokās, nevis pie mums! Par kaķēnu pārdevēja paņēma vien simbolisku maksu - dažus latus, izstāstīja visu, kas jāzina sudraba šķipsnām tonēta šinšilas persieša šķirnes runcīša īpašniekiem, atdeva dokumentus, un Ilze ar Jāni un jaunieguvumu brauca mājās.
Mīlestība aug un aug
Sākumā Ilze un Jānis dzīvoja pie Jāņa vecākiem. Arī viņi labdabīgo
un jauko Kaķi iemīlēja no sirds. To, ka jaunais ģimenes loceklis ir
pilnīgi akls, veterinārārsts pateica pirmajā vizītē. Kaķis reaģē
tikai uz skaņu, saulē lūkojoties viņa platie redzokļi nesašaurinās.
Tomēr Kaķis brīvi orientējas telpā. Inga ar vīru aizvadīto gadu
laikā esot trīs reizes mainījuši dzīvokli. Viņi vienmēr bažījušies
- kā runcītis uztvers pārmaiņas? Normāli - Kaķis vienmēr apstaigā
jaunās telpas, visu izosta un pēc tam nekad vairs neuzduras
nevienam priekšmetam. Protams, ja vien kāda mēbele pēkšņi nav
atstāta nevietā. Pārvietojas viņš kā redzīgs, atpazīst ģimenes
cilvēkus, atrod gan savu ūdens trauku, gan bļodiņu ar ēdienu. Tikai
uzlēkt uz galda vai plaukta Kaķis nevar. Ja viņu uzliek uz
palodzes, Kaķis nelec nost. Ņaud, lai viņu noceļ, jo nejūt attālumu
līdz grīdai. Inga jūsmo par savu mīluli: "Viņš ir ļoti sirsnīgs,
pieglaudīgs, mīl gulēt klēpī. Gultā viņa vieta ir mums pa vidu,
galva vienmēr uz spilvena vai starp tiem."
Šī iemesla dēļ Kaķis tika deportēts pie Jāņa vecākiem, kad piedzima Patrīcija, jo meitiņa sākumā gulēja ar Jāni un Ingu, un bija bailes, ka Kaķis var cīnīties par vietu vai nejauši uzkāpt viņai. Jāņa vecāki savukārt cerēja, ka Kaķis pie viņiem pārcelsies uz visiem laikiem. Taču - nekā! Baltais brīnums drīz vien atgriezās savās mājās, un tagad Patrīcija ir viņa lielākais prieks. Sākumā Kaķis neaptvēra pārmaiņas, tikai juta dzīvoklī jaunas skaņas un jaunas smaržas. Drīz viņš saprata, ka pārmaiņas ir gluži jaukas. Viņam patika gulēt meitiņai līdzās. Pirms neilga laika Patrīcija sāka rāpot, Kaķim tas bija pārsteigums. Runcēns noguļas meitenei blakus uz grīdas, un Patrīcija sajūsmā ar plaukstiņu klapē pa Kaķa siltajiem un pūkainajiem sāniem. Inga mincim saka - nu ej taču prom, bet Kaķis - nē, viņam patīk.
Dakteris Aikāsāp!
Ingai šķiet, ka Kaķim piemīt ārstnieciskas spējas. Kad Inga un Jānis vēl dzīvoja kopā ar vecākiem, vīramāte atkopās pēc smagas operācijas un kādu laiku atradās uz gultas. Kaķis tad gulēja viņai blakus. Kādā dienā Inga ievēroja, ka čertkājainais mīlulis paslepus čiepj virtuvē glītā kaudzītē saliktos dvieļus un pa vienam tos stiepj pie sirdzējas. Citā reizē Kaķis nezin kāpēc viņai no vannas istabas atstiepa sūkli. Acīmredzot, aklais dzīvnieks centās palīdzēt, kā prot. Tas bija tik cilvēciski.
Kaķis nejūtas atstumts no sugas brāļiem. Reiz Saulkrastos vasarnīcā Inga vērojusi Kaķa sastapšanos ar kaimiņmājas spēka mitriķi Peksi. Tam šķitis, ka apkārtējā teritorija pieder viņam vienam, bet te - nez no kurienes sētsvidū sēž konkurents un vēl balts! Peksis ieņēmis kaujas pozīciju, pārbolījis acis, sitis asti pret zemi, nu tūlīt metīsies baltulim virsū. Inga sagatavojusies skriet palīgā, bet Kaķis, uz Peksi nereaģējot, mierīgi pasēdējis saulītē, piecēlies un lēnā gaitā devies uz mājām. Peksis, kuram izpalika paredzamā dūru cīņa, aiz niknuma nošņācies un devies uz savām mājām.
Labi vārdi Kaķim
Baltais eņģelis arvien gaida mājiniekus. Kad Inga vai Jānis pārnāk, kaķis skrien asināt nagus paredzētajā vietiņā, un tad viņam noteikti jāsaka, cik Kaķis ir labs, gudrs un skaists. Šie vārdi arī jāatkārto, kad kāds iet projām. Kaķis, protams, zina, ka ir labs un skaists, bet dzirdēt to taču ir tik patīkami! Ikreiz Kaķis tad labpatikā krīt uz muguras un kā mučele vāļājas no viena sāna uz otru. Ko tu laimīgam padarīsi?