Viena diena glābēju dzīvē
Kristīne un Līga nolēma vispirms glābt kaķēnus, jo tuvojas salnas un mazuļiem nebūs kur paglābties. Kaķu mamma, ātri ieēdusi, pazuda, bet kaķēni bija ļoti izsalkuši un mammas aicinājumā mukt neklausījās. Kristīne nemanāmi pietuvojās ēdējiem, un strīpainītis ar baltu krūtiņu paļāvīgi ļāva sevi paņemt rokās. Meitene viņu ielika būrī. Viņi jau arī bija paēduši, punči apaļi kā bumbas! Pārējie kaķēni iespruka pamestā pagalma pažobelēs. Izrādījās, ka pagalma sienās ir daudzi mazo izdzīvotāju labi iepazīti caurumi uz kaimiņsētu. Ziņkārības mākti, aizmukušie kaķēni kā mazi spociņi palaikam parādījās un atkal pazuda - te viņi bija un atkal nav! Briesmu nojautās mīlīgie dzīvnieciņi pārvērtās par maziem mežonīšiem - viņu asinīs runāja dabas instinkts - glābies, kad draud briesmas! Kristīne un Līga sauca, vilināja un aicināja kaķēnus, bet tie - ni un ni! Pēc trīs stundu saspringta darba no septiņiem izdevās noķert un būrī ielikt tikai trīs! Līgai līdz asinīm saskrāpētas rokas, bet abām arī gandarījums - vismaz trīs dzīvības izglābtas. Notvertie, sapratuši, ka viņiem neviens pāri nedara un kopā ir silti, mierīgi sēdēja būrī, piekļāvušies cits citam.
Noķertos mazuļus meitenes aizveda uz veterināro klīniku. Dakteris kaķēniem iedeva zāles pret parazītiem, iztīrīja austiņas, novērtēja veselības stāvokli un atzina to par labu esam. Teica - šos var dot cilvēkiem. Kaķēni vairs nespurojās - siltumā ar pilnu vēderu - kā sapnī! Līga un Kristīne norunāja, ka pēc divām dienām brauks pakaļ palikušajiem kaķēniem un viņu mammai.
Rēķins ir vienkāršs
Cilvēki, kam nav vienaldzīgs bezsaimnieku kaķu liktenis, katru dienu sāk un beidz ar stresu, redzot uz ielas, pagalmā, sabiedriskās vietās mazus, kuslus un slimus kaķēnus. Vasara pret tiem vēl bija žēlīga, bet tagad, kad sinoptiķi sola agras salnas un aukstu ziemu, ir skaidrs, ka mazie kaķēni līdz pavasarim neizdzīvos. Kaut arī žēlīgi cilvēki tos baro, siltumu kaķēniem dot viņi nespēj. Taču viņu vietā dzims un atkal ies bojā jauni nelaimīgi un nevienam nevajadzīgi dzīvnieki.
Rīgas dome, kas iepriekšējos gados atvēlēja pietiekami lielu naudas summu kaķu sterilizācijai, šogad piešķīra līdzekļus tikai 20 kaķeņu sterilizācijai, 10 runču kastrācijai un 30 slimu vai sakropļotu kaķu eitanāzijai mēnesī. Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes Līčos vadītāja Astrīda Kārkliņa stāsta, ka par šo naudu gadā iespējams sterilizēt tikai 240 kaķeņu! Te nekas nav jārēķina - nelaimīgo dzīvnieku skaita pieaugumu redz ikviens rīdzinieks.
Protams, ja pa Rīgas ielām rikšotu žurku armādas, dominieki varbūt satrauktos un naudu grauzēju iznīcināšanai atrastu. Taču tādas briesmas pilsētai nedraud, jo ar žurkām un pelēm cīnās tie paši nelaimīgie bezpajumtes kaķi! Tā nu iznāk, ka Rīgas domnieki, kaut paši to neatzītu ne par kādu naudu, staigā ar izstieptu roku, apelējot pie cilvēku līdzcietības un žēlsirdības. Sak, - ja nu jums to kaķīšu žēl, sterilizējiet par saviem līdzekļiem! Ziedojiet naudu, rīkojieties! Cilvēki saprot, ka kaķi ir dominieku prioritāšu beigu galā. Tāpēc iedzīvotāji rīkojas - izķer kaķenes pie savām mājām un par kolektīvi samestu naudu ved tās sterilizēt, paši mēģina iekārtot mazos kaķēnus. Viņi ziedo naudu Rīgai tik nepieciešamās dzīvnieku patversmes Labās mājas celtniecībai un atsaucas biedrības DzīvniekuSOS projektam Pilsētas kaķu dzīve, kas tiek organizēts sadarbībā ar labdarības portālu Ziedot.lv. Domes finasējums programmai noķer - sterilizē - atlaiž 2008.gadam beidzās jau marta beigās. Portāls Ziedot.lv paredz ar iedzīvotāju (ievērojiet - bez Rīgas domes naudas) atbalstu īstenot pasaulē veiksmīgi lietoto bezsaimnieku kaķu kontroles programmu noķer - sterilizē - atlaiž. Kopš 20.augusta rīdzinieki ziedojuši projektam 1600 latu. Tas dos iespēju sterilizēt apmēram 70 kaķeņu. Ārkārtas gadījumos, kad iedzīvotāji nevar noķert kaķus, palīgā dodas biedrības DzīvniekuSOS brīvprātīgās, bet ierobežoto cilvēku resursu dēļ Dzīvniekusos aicina iedzīvotājus pašus ķert un vest kaķus, iepriekš piesakot tos pa telefonu 22027095. Kopš projekta sākuma no 3.septembra jau sterilizēti 48 kaķi, no kuriem lielāko daļu klīnikā nogādājuši paši iedzīvotāji.
Ja rīdzinieki turpinās atbalstīt projektu, pilsētā pamazām veidosies nelielas skaistu un veselu kaķu kolonijas un minči vairs nebūs slogs rīdziniekiem, bet kļūs par ikviena pagalma rotu.
Taču gribas gan zināt - vai pilsētas vadība galīgi noņēmusi no saviem pleciem atbildību par ielu kaķiem pilsētā? Varbūt viņiem ir slikti ar rēķināšanu? Citādāk taču viņi varētu saprast, ka apmaksāt tikai 240 kaķeņu sterilizāciju gadā, kad pilsētā ir aptuveni 250 000 bezpajumtes kaķu, ir tikpat, kā ar ūdens krūzi dzēst ugunsgrēku. Jeb varbūt viņi nezina, ka viena nesterilizēta kaķene kopā ar saviem pēcnācējiem sešos gados var radīt 420 000 pēcnācēju! Bet varbūt viņi uzskata, ka rīdziniekiem šīs problēmas jārisina tikai saviem spēkiem un par savu naudu?