Šādi viņi apslāpē emocijas, nevis remdē izsalkumu.
Parasti tad izvēlas t. s. mierinājuma ēdienus - kalorijām bagātus produktus ar zemu uzturvērtību. Bet emocionālā ēšana neatrisina emocionālās problēmas.
Tās pat padziļinās, jo pēc emocionālās ēšanas nepatīkamās izjūtas aizvien saglabājas, bet tām pievienojas arī vainas apziņa par pārēšanos.
Izjūtot emocionālās ēšanas vēlmi, labāk iziet pastaigā, pavingrot, pameditēt, dejot, iet dušā vai darīt ko citu, kas liks aizmirst par ēšanu. Taču primāri jārisina psiholoģiskie faktori, kas liek stresa brīžos ēst.