Latvijas laikos dzīvoklis piederējis turīgiem ļaudīm, varbūt kādam advokātam, ārstam vai arhitektam. Ingūna izved kāpņu telpā un rāda trīs durvis, kas kalpojušas kā ieeja dzīvoklī. Pa vienām gājuši apmeklētāji uz kunga kabinetu, otras domātas ģimenes locekļiem, bet trešās bija paredzētas mājkalpotājiem. Padomju laikā dzīvoklī bijis _komunaļņiks_. Plānojumu nācās mainīt, piemērojot to vienas ģimenes dzīvei. Pateicoties zināšanām, cieņai pret ēkas vēsturi un rūpīgam darbam, dzīvoklis pārvērties līdz nepazīšanai. Arhitektu ģimene - Inguna Rībena un Uģis Zābers - centušies saglabāt iespējami daudz seno detaļu.
Defekts par efektu
Ingūna rāda kādu slēdzi tualetes durvīs. Tas pārdzīvojis gan Latvijas, gan krievu laikus un joprojām godam kalpo savā vietā. Pārbūves laikā 80.gadu beigās izveidotas trīs atsevišķas istabas un viesistaba ar durvīm no gaiteņa uz meitu Žaklīnes un Zanes istabām. Likvidēts šaurais gaitenītis kalpotāju ieejai, uz tā un pieliekamā rēķina plašāka kļuvusi virtuve, kuras pašā vidū atrodas neaizskaramais lielums - ēkas stāvvads. Problēmai atrasts asprātīgs risinājums. Apaļais ēdamgalds ar sānu it kā aptvēris stāvvadu. Defekts pārvērties par efektu. Milzīgais sienas pulkstenis virs galda speciāli pirkts meitai Zanei, lai viņa no rītiem nekavētu skolu, taču skaļās tikšķēšanas dēļ izmests no istabas. Ap galdu četri ērti Spānijā ražoti krēsli.
Senās lādes jaunā dzīve
Dzīvoklī saglabātas gan vecās koka durvis, no kurām kā no sīpola nācās lobīt krāsas kārtu pēc kārtas, gan palodzes. Viesistabā atradās jūgendstila krāsns. Tā tika nojaukta un no jauna uzmūrēta precīzi kā agrākajos laikos, tikai apakšdaļā izveidots kamīns. Gaišas sienas, skaista parketa grīda un telpas pārsteidzošais galds - sena Anglijā ražota milzīga ādas lāde. Ingūna savu izvēli pamato: «Galds funkcionāli aizņem lielu platību un to reti izmanto kā vairāk, bet šī lāde vienlaikus kalpo arī kā veļas skapis.» Istaba nav pārkrāmēta ar lietām, plauktiem un grāmatām. Ingūna stāsta, ka remonts pabeigts pirms diviem gadiem, bet no lauku mājām pagaidām atgriezušās tikai lietas un grāmatas, kas nepieciešamas ikdienā. Ar to jau arī remonts esot svētīgs. Sienas viesistabā grezno tikai trīs Aivara Vilipsona darbi, jo nav atlicis laika izšķirties, kuras no pārējām daudzajām bildēm gribētu redzēt diendienā. Starp grāmatplauktu un durvīm uz Žaklīnes istabu, gluži kā šai vietai radīts, iegūlis smaga slīpēta stikla spogulis, kas savas gadu nastas dēļ rāda iesprēgājušu attēlu. Tas Ingūnai mantojumā no draudzenes, kura šopavasar 90 gadu vecumā aizgāja mūžībā.
Pie pretējās sienas cita sava laika vērtība - kādā mēbeļu antikvariātā pirkta smagnēja melna, koka kumode. Tā pārsteidz ar īpatnējo formu un neparastajām detaļām. Protams, gan lādei, gan spogulim, gan kumodei nepieciešams plašums, kur eksponēties, un dzīvoklī tāds ir.
Mājas gaitenī, kā piedien jūgendstila mājai, atrodas jūgenda laika spogulis. Un atkal funkcionāls minimums. Ingūna saka, tas tāpēc, ka arhitekti noguruši no pasaulīgo lietu, lietiņu, detaļu, formu, krāsu dzīrēm.