Skaitījās, ka XVIII gadsimtā tas Latvijā ligzdojis, latviešiem pat bijis šā putna nosaukums - "ūdenis", bet vēlāk tas kā ligzdotājs izzudis un nonācis aizsargājama putna statusā. Šogad aprit tikai 20 gadu, kopš atkal tika pierādīta jūras kraukļa ligzdošana Latvijā. 1989.gadā ligzdas tika atrastas Lubānas ezerā.
Kopš tā laika jūras kraukļa populācija Latvijā ir demonstrējusi izcilu spēju atkopties. "Konkrētus skaitļus šobrīd saukt izvairos," saka Kārlis Millers, kuram kopā ar citu ornitologu Jāni Vīksni pieder ideja par jūras kraukli kā 2009.gada putnu. Viņš ar šo nomināciju saista pētījumu cerības, kas ļautu definēt vēlamo sabiedrības attieksmi pret šo veiklo putnu, kurš piekopj gan individuālo, gan kolektīvo zveju: šaut vai kā citādi atturēt no dīķiem, ja šaut, tad kur, cik un kam.
Problēmsuga
Jūras krauklis ir problēmsuga arī citur Eiropā. Tas rada zaudējumus zivsaimniekiem, tāpēc vairākās valstīs tiek šauts. 2004.gadā ES pieņēma lēmumu par darba grupas INTERCAFE (Interdisciplinary Initiative to Reduce pan-European Cormorant-Fisheries Conflicts) izveidi. 2009.gadā tiks izstrādātas INTERCAFE rekomendācijas jūras kraukļu atturēšanai no dīķsaimniecībām.
Latvijas zivsaimnieku rūpalu jūras krauklis apdraud mazāk nekā
vairākās citās valstīs, jo te tas vēl nav tik stipri savairojies.
Viens no galvenajiem iemesliem jūras kraukļa celšanai Gada putna
godā ir - izpētīt, kas īsti ar to Latvijā notiek: cik ligzdo, kur
ligzdo, ko ēd, cik ēd… K.Millers, kurš pārņēmis jūras kraukļa
pētniecības stafeti no nelaiķa Jāņa Baumaņa, stāsta, ka līdz šim
šie pētījumi tikuši veikti lielākoties par personīgajiem
līdzekļiem. "Viens un no savas kabatas nevari ne apsekot visas
jūras kraukļu kolonijas, ne pārbaudīt visus ziņojumus." Pagaidām
K.Millera pieredze rāda, ka jūras kraukļa "kaitīgumu" gatavi
apliecināt arī tādi cilvēki, kas īsti nezina, kā šis putns
izskatās. Čehijā veikta mednieku, zivsaimnieku, tūristu un citu ar
dabu tā vai citādi saistītu cilvēku aptauja rāda, ka to nezina
turpat 80 procenti aptaujāto.
Garšo lucīši
Ja jūras krauklis lielā skaitā uzrodas pie dīķiem, tas tiešām var
radīt zaudējumus to saimniekiem. Zivis ir šo putnu galvenā barība.
Viens no iemesliem jūras kraukļa virzīšanai par Gada putnu bija
vēlme noskaidrot, ko īsti tas pie mums ēd. Igaunijas jūras kraukļu
kolonijās noskaidrots, ka šo putnu apēsto zivju vidējais garums
bija 20 centimetri, stāsta K.Millers. Taču Igaunijā jūras kraukļa
dzīves apstākļi ir citi, tur ir tikai viena iekšzemes kolonija,
visas pārējās atrodas akmeņainajās Baltijas jūras salās. Savukārt
Latvijā ir tikai viena jūras kolonija - Papē, visas pārējās
iekšzemē; kolonijas Kaņiera un Engures ezerā par jūras kolonijām
nevar saukt, jo tās atrodas vairākus kilometrus no jūras. Jau
īslaicīgi novērojumi šajās kolonijās liecina, ka te ligzdojošie
jūras kraukļi barojas galvenokārt Rīgas līcī: rītos lieli putnu
bari dodas jūras virzienā, vakaros lido atpakaļ. "Augusta beigās
Kaņierī pastaigāju zem koloniju vietām - uz aci bija redzams, ka
dominējošā zivs te ir bijis lucītis," atzīst K.Millers. Pašlaik
Kaņiera ezers ir lielākā jūras kraukļu koncentrācijas vieta
Latvijā, te ir ap 450 ligzdu, kamēr otrā lielākajā kolonijā Lubānas
ezerā - ap 150 ligzdu. Precīzāku skaitu varētu dot šāgada
novērojumi.
Dabas aizsardzības pārvalde ir izdevusi dažas atļaujas zivsaimniecībām jūras kraukļu apšaušanai. K.Millers šo atļauju pamatojumu vērtē kā aptuvenu: kāpēc tieši tik, nevis vairāk vai mazāk? Kas šauj, kas kontrolē šāvējus, kas var garantēt, ka šāvējs nenošauj arī jūras ērgli vai zivjērgli? Pētījumi ļautu pamatot rīcības pasākumus. "Gados, kad sākās jūras kraukļa invāzija Eiropā, zvejnieki sūrojās par sarukušiem zivju resursiem. Tas nav loģiski, sakarībai būtu jābūt otrādai," saka K.Millers.
Šaušana nelīdz
Ar jūras kraukļiem ligzdotājiem cīnīties neesot grūti, nepieciešams tikai "traucējošais faktors" laikā, kad tie sāk būvēt ligzdas. Atrod kādu bezdarbnieku, lai tas trīs dienas laivā vizinās pa ezeru, un jūras kraukļi aizies. Kaņierī līdzīgā kārtā vienas kolonijas veidošanos apturēja spiningotāju regulāra klātbūtne. Viens no iespējamiem risinājumiem būtu jūras kraukļa iekļaušana medījamo putnu sarakstā (par viņa gaļas garšu viedokļi krasi atšķiras, acīmredzot to nosaka pagatavošanas veids). Taču K.Millers atstāsta Francijas zivsaimniecības federācijas vadītāja teikto: "Mēs sezonā nošaujam 30 000 jūras kraukļu. Tā ir veltīga laika un naudas izšķiešana. Skaits īpaši nemainās." Daba nemīl tukšumu. Turklāt nošaut jūras kraukli nemaz nav tik viegli.
*
Ziņas par novērotiem jūras kraukļu bariem, to ligzdošanas kolonijām u.c., lūdzu, sniedziet akcijas koordinatoram Kārlim Milleram, tālr.29252138, epasts: [email protected] vai Latvijas Ornitoloģijas biedrības birojam, tālr.67221580, epasts: [email protected].