Pirms 25 gadiem, 1991. gada 27. novembrī, sākās "čekas maisu" sāga. Augusta pučs nesen bija izgāzies, Latvija atguvusi faktisko neatkarību, apjukums vienubrīd bija tik liels, ka visi krievvalodīgie pēkšņi prata latviski, – kā lai tādā brīdī neķeras klāt pašai Valsts drošības komitejai? Kā mēs tagad zinām, pieķerties un pārvest dokumentus no Stūra mājas uz Augstāko padomi dūšas pietika, bet atvērt vaļā joprojām bail.
VDK arhīvi – Augstākajā padomē – vēstīja liels virsraksts 1991. gada 29. novembra Dienas pirmajā lapā. Tam sekoja divi apakšvirsraksti, katrs savai ziņai. Kārlis Seržants ziņā Čekisti protestē aprakstīja procesa norisi. "Ar Latvijas Republikas Augstākās padomes komisijas bijušā LPSR VDK īpašuma pārņemšanai lēmumu, kuru parakstījis komisijas priekšsēdētājs Vilis Seleckis, bijušajā VDK ēkā Brīvības ielā 61 konfiscēts vairāk nekā 60 tūkstoši operatīvās kartotēkas arhīva uzskaites kartīšu. Komisija lēmumu pārņemt šos arhīvus LR AP rīcībā pieņēma "sakarā ar bijušās LPSR VDK ēkas nodošanu LR IeM rīcībā un LR valdības apsardzes dienesta bezatbildību bijušā LPSR VDK arhīvu apsardzē". Tā teikts lēmumā, kuru nav apstiprinājusi ne Augstākā padome, ne AP Prezidijs.
"Ar šo akciju tika pārkāpts starpvalstu protokols par LR AP un PSRS VDK savstarpējām attiecībām, realizējot lēmumu par LPSR VDK darbības pārtraukšanu, kuru 1991. gada augustā AP Prezidija vārdā parakstīja deputāts Pēteris Simsons un PSRS VDK vārdā priekšsēdētāja vietnieks Fjodors Mjasņikovs. Protokola 6. punktā bija paredzēts, ka kārtība, kādā LR nododami operatīvie arhīvi, kartotēkas un citi bijušās LPSR VDK informācijas avoti, tiek noteikta ar īpašu starpvalstu līgumu," Dienai teica bijušās VDK priekšsēdētājs Edmunds Johansons. Par notiekošo viņš informējis arī AP priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu, kā arī brīdinājis, ka VDK vairs neatbild par šo dokumentu turpmāko likteni.
Kā Dienu informēja VDK priekšsēdētāja vietnieks Jānis Trubiņš, dokumentu izņemšana notikusi bruņotas apsardzes pavadībā, lielā steigā un bez jebkādas uzskaites. Tie atradušies neaizzīmogotās kastēs, vienas saturs transportējot izbiris uz trepēm. Nav garantijas, ka līdz galamērķim tās nonākušas sākotnējā veidā. Aizzīmogots bijis vienīgi maiss, kurā atradās kartītes ar aģentu vārdiem un segvārdiem. VDK rīcībā palika ar roku rakstīts, grūti salasāms akts, kuru parakstījuši AP deputāti Linards Muciņš, Arnolds Bērzs, IeM darbinieks Valērijs Rudāns un LR Valsts arhīvu ģenerāldirektors Valdis Štāls. Vaicāts par kartotēkas saturu, E. Johansons pastāstīja, ka tajā ietilpst uzskaites un reģistrācijas kartītes, kurās ierakstīti tie cilvēki, kas bijuši jebkādā saskarē ar VDK. Tur ir arī to cilvēku vārdi, kuri nekad nav bijuši ziņotāji, bet ar kuriem, vēloties iegūt informāciju, kontaktējušies VDK darbinieki. Arī to personu vārdi, kuras palīdzējušas atklāt vai novērst kriminālnoziegumus. Personu lietas atrodas Maskavā, un tikai pēc tām var noteikt, kādā veidā cilvēks bijis saistīts ar šo organizāciju."
Savukārt Līga Krapāne ziņā AP Prezidijs spriež vēstīja, ka VDK īpašuma pārņemšanas iniciators bijis Linards Muciņš un AP Prezidija sēdē pārvešanas fakts radījis zināmu apjukumu, "jo no kartotēkas pieņemšanas akta nav iespējams konstatēt uzglabājamo materiālu daudzumu.
"Tā dieva dāvana ir šeit," Dienai teica A. Gorbunovs: "Ir jau labi gribēts, jo arhīvs netika pienācīgi sargāts. V. Selecka komisija rīkojās savas kompetences ietvaros, bet ir svarīgi zināt, ko mēs tur sargājam." AP Prezidija deputāti vienoti atzinuši, ka arhīvu pārņemšanas akts sastādīts juridiski analfabētiski, lai gan Muciņš ir jurists"
Dienas reportierei bija izdevība palūkoties tikai uz tā seifa dzels durvīm, aiz kurām atrodoties "tā dieva dāvana". Tikmēr AP Prezidija loceklis Alfrēds Čepānis apšaubīja kartotēkas esamību aizzīmogotajos čemodānos un maisos, jo triju mēnešu laikā kopš puča ar saturu varējis notikt viss iespējamais. Valdības pagaidu pilnvarotais valsts drošības jautājumos Aivars Borovkovs pārņemšanas akciju vērtēja kā patvarību, "jo tā nedod neko citu kā vienīgi kaitējumu Latvijas godam un saistībām, ko tā uzņēmusies vienošanās protokolā ar PSRS VDK".
Kārlis Seržants savu ziņu beidza ar šādiem vārdiem: "Interesanti, ka 27. novembra laikrakstā Izvestija publicēts I. Ļitvinovas raksts Vai Latvijā uzzinās VDK aģentu vārdus?." Šīs Dienas raksta tapšanas brīdī, tātad 2016. gada 24. novembrī, tie vēl nebija zināmi.
.
Fiksais
Igors
Richter