Viss lūza iekšā
Kopā ar Garkalnes pašvaldības deputātu un uzņēmēju Jāni Lepsi, kurš ir viens no Kombo un Fretas glābējiem, dodamies ciemos pie Svena Vilsona. Diemžēl uz tikšanos nebija ieradies otrs suņu glābējs SIA Garkalnes komunālserviss par tehniku atbildīgais vīrs un Jāņa draugs Kārlis Kupčs. Jānis pasmaida: "Kārlim tādas runāšanās neiet pie sirds."
Priecājos par Vilsonu mājas dūšīgo sargu dusmīgo riešanu pie vārtiņiem, jo tie taču Kombo un Freta, jau moži un sprigani. Kad no mājas iznāk Svens Vilsons, suņi sāk luncināt asti – ja jau saimnieks piekrīt, tad ciemiņus var laist iekšā. Kombo un Freta paliek pagalmā, bet mājā mūs sagaida Svena draudzene Anete ar karstas, smaržīgas tējas krūzēm. Viņu ik uz soli pavada Kasablanka jeb Kasa – bīglam līdzīga sunīte, taču patiesībā Kasablankas māte esot taksenīte, bet tēvs – "kāds, kurš gājis garām". Anete smej: "Aknīstē, no kurienes Kasablanku atvedām, bīglu nav."
Jānis uzņemas galvenā stāstītāja lomu. Viņš atceras, ka 11. martā bijis mājās ar dēlu, jo skolu brīvlaiks taču. Ap pulksten diviem zvanījis Kārlis – lai Jānis sakrāmējot mašīnā visu, ko var uzstumt uz ledus, un steidzoties uz dīķi. Kārlis vēl pateicis, ka viņš bijis kādus 150 m no dīķa, kad izdzirdējis dīvainas smilkstošas skaņas. Gājis raudzīties, kas tur notiek. Izrādījies, ka dīķī ielūzuši divi lieli suņi.
Ūdenstilpe no Jāņa mājas atrodas ap 500 metru attālumā. "Viss notika zibenīgi. Rauju kājās zābakus, jaku, bet mana mašīna nav mājās! Par laimi, pagalmā atradās drauga džips. Salādēju visas lietas mašīnā un braucu uz dīķi. Ielūzušos suņus pazinu uzreiz. Tie bija manas kuces Lotes pirms desmit gadiem dzimušie Kombo un Freta, kuri piederēja kaimiņam Svenam Vilsonam. Kārlis bija galīgi slapjš.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 29. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!