Diena pēc kāda laika no tām atteicās, agrāk nekā vidējais vēlētājs novērtējusi pasakaino solījumu samēru ar realitāti, bet Latvijai kopumā bija jāpiedzīvo arī murgainā nakts pēc 6. Saeimas vēlēšanām, kad līdz tam sevi par niknu antikomunistu dēvējušais (lai gan no 5. Saeimas par sēžu neapmeklēšanu jau 1995. gada 23. augustā izslēgtais) Zīgerists, televīzijā sēdēdams Čeveram pie labās rokas, paziņoja, ka viņa pirmais darbs būs braukšana pie draugiem uz Maskavu, bet nākamajā dienā ārzemju žurnālistiem pateica, ka krievi Latvijā tiekot diskriminēti.
Taču 1992. gada septembrī līdz šīm vēlēšanām bija tālu, arī līdz 5. Saeimas vēlēšanām, kad Zīgerists, vēl kā LNNK kandidāts, dalīja banānus, bija vesels gads jādzīvo. Pēc Zīgerista katram nākamajam populistam bija jāpiepūlas vairāk un smalkāk, bet Zīgerists paguva brīdī, kad imunitāte pret nekrietnu populismu vēl nebija izstrādājusies (ja vien tāda vispār var izstrādāties, ņemot vērā, ka arī XXI gadsimtā netrūkst tādu, kas gatavi balsot par tiem, kuri apgalvo, ka Zeme ir plakana).
Tad nu šoreiz ielūkosimies Zīgerista pirmās reklāmas stāstā. Par reklāmas lielo saukli izvēlēts aicinājums: "Latviešiem beidzot jādod iespēja labi un izdevīgi iepirkties." Fotogrāfijā nobildēts, protams, ar bērnu rokās, 45 gadus vecais žurnālists un rakstnieks no Vācijas atklāj, ka viņš ir latvieša dēls, vācu firmas īpašnieks Hamburgā, Bērnu palīdzības savienības Aktion Reiskorn (akcija Rīsa grauds) šefs. Seko pašslavināšanās un solījumi. "Viens no pazīstamākajiem un iemīļotākajiem vāciešiem Rīgā. Daudziem viņš ir palīdzējis. Zīdaiņiem, trūcīgajiem bērniem, smagi slimajiem. Tagad viņš atvērs Latvijā veikalu tīklu, kurā grib pārdot labas, nevis otršķirīgas, Rietumos nevajadzīgas preces."
Tālāk Zīgerists atkal stāsta par sevi: "Rīgu un Latviju es pazīstu tikai no mana tēva nostāstiem. Viņš ir dzimis Jelgavā un 1945. gadā devies uz Vāciju. Esmu dzimis tur. Mans tēvs ir latvietis, māte – vāciete. Pirms 18 mēnešiem es pirmo reizi dzīvē nokļuvu Latvijā. Man ir grūti aprakstīt savas izjūtas. Šeit pēc 45 gadiem es atradu savu māsu. Viņa ir izcietusi 10 gadus Sibīrijā. Vācijā es esmu žurnālists un rakstnieks. Hamburgā esmu izveidojis savu firmu. Tagad es gribu atgriezties Latvijā, mana tēva dzimtenē."
Turpinājumā Zīgerists nosauca trīs iemeslus, kāpēc viņš dodas uz Latviju.
"1. Es gribu palīdzēt jaunās Latvijas uzbūvē.
2. Kā bērnu palīdzības biedrības Aktion Reiskorn (akcija Rīsa grauds) priekšsēdētājs es gribu vēl vairāk palīdzēt slimajiem un pamestajiem latviešu bērniem. Mans sapnis ir bērnu diagnostikas, palīdzības un sociālais centrs Rīgas sirdī.
3. Kopā ar latviešu un vācu partneriem es gribu atvērt Latvijā veikalu tīklu, kurā cilvēki varētu iegādāties augstvērtīgas tekstilpreces, nevis otršķirīgus niekus, kurus Rietumos neviens vairs negrib pirkt.
Veikaliem jābūt maziem un vienkāršiem. Kam vajadzīgas greznās pilis, kuras tikai sadārdzina preču cenas? Mēs pārdosim to, kas cilvēkiem ir nepieciešams, lai beidzot varētu labāk dzīvot. Otrdien, 8. septembrī, mēs atvērsim savu pirmo, nelielo veikaliņu Aspazijas bulv. 28, iepretim Operai, 50 m no viesnīcas Rīga. 8. un 9. septembrī pārdosim tikai aizkarus. Augstvērtīgus, ar vācu kvalitāti. Metra cena būs no 5 līdz 15 vācu markām. Tā nav nekāda mazā cena Latvijas apstākļos, tomēr uz pusi lētāk nekā Vācijā. Par to, ko mēs pārdosim pēc tam, sākot ar otrdienu, visu nedēļu, lasiet Dienas 3. lappusē. Veikalā varēs norēķināties vācu markās un ASV dolāros. Pirmās dienas ienākumi tiks ziedoti zīdaiņu namam Kapseļu ielā."
Nākamo dienu reklāmās Zīgerists paguva paziņot vēl daudz ko, ieskaitot to, ka Krievija ir kā muca bez dibena, tāpēc vāciešiem ir jāpalīdz Latvijai, nevis jāzaudē nauda Krievijā, gan to, ka Krievijas armijai ir jāatstāj Latvija, gan "Krieviju – krieviem! Bet Latviju – latviešiem!", gan to, ka Gorbunovs ir zemūdene, gan to, ka Latvija nedrīkst kļūt par Eiropas lūžņu noliktavu.
Nu, kā liecina pēdējā laikā gaismā celtās nelegālās atkritumu novietnes, šī tēma, pateicoties Zaļajai partijai, kura gluži kā apburtā princese uz Latvijas vides problēmām never acis vaļā vismaz kopš Zīgerista laikiem, ir kļuvusi tikai aktuālāka.
Jantariks un Co
Ziggy
Lasmina