Grāmatā autors nelielu eseju formā apkopojis to, ko uzskata par būtiskāko mākslas pasaulē gadu gaitā iegūtajā pieredzē. No angļu valodas tulkojis Vilis Kasims, redaktors – Arturs Hansons.
H. U. Obrists, kuru uzskata par vienu no nozīmīgākajām personām starptautiskajā laikmetīgās mākslas ainā, šajā grāmatā atminas savas karjeras spilgtākās epizodes un iedvesmojošākās tikšanās, vienlaikus pārdomājot kuratora profesijas vēsturisko diskursu.
“Visnotaļ skaidrs, ka vārds “kūrēšana” tiek izmantots daudzveidīgāk nekā jebkad iepriekš un to attiecina uz visu iespējamo, no renesanses laika mākslinieku gravīru izstādes līdz smalka vīna veikala saturam. Pat mūsdienās tik bieži izmantotais darbības vārds “kūrēt” ar tā variācijām (“kūrēšana”, “kūrēts”) ir divdesmitā gadsimta jaunievedums. Tas iezīmē mūsu uztveres pārmaiņu, jo uzmanības centrā vairs nav cilvēks (kurators), bet gan process (kūrēšana), kas tagad tiek uztverta kā darbība pati par sevi. Kūrēšanas ideja zināmā veidā arī sabalsojas ar mūsdienu priekšstatu par cilvēku kā radošu personību, kas brīvi peld pa pasauli, izdarot estētiskas izvēles par to, kur iet, ko ēst un darīt un kādas drēbes nēsāt,” raksta Obrists.
Autora uzmanības lokā – mākslinieki, kuri viņu iedvesmojuši (Pēters Fišli un Dāvids Veiss, Gerhards Rihters, Kristians Boltanskis u. c.), mākslas vēsturē nozīmīgi personāži, renesanses laika Wunderkammer un mūsdienu muzeji, izcilākās izstādes, kā arī idejas, kas palikušas neīstenotas.
Šveicē dzimušais Hanss Ulrihs Obrists (1968) ir kurators, mākslas kritiķis, rakstnieks un kopš 2006. gada – Londonas prestižās Serpentine Gallery līdzdirektors. 2009. gadā mākslas žurnāls ArtReviev viņu ierindoja 100 ietekmīgāko mākslas pasaules cilvēku saraksta pirmajā vietā, un kopš tā laika viņš nav atstājis tā pirmo desmitnieku.
Kopš savas pirmās izstādes Pasaules zupa (World Soup), kuru Obrists sarīkoja 23 gadu vecumā savā virtuvē, viņš kūrējis vairāk nekā 300 mākslas skates, tostarp pasaules prestižākajās izstāžu telpās. Pazīstams arī kā spožs intervētājs, kurš savas karjeras laikā ierakstījis kopumā ap 2000 stundu ilgas sarunas ar mūsdienu mākslas personībām, publicējis ap 200 mākslas katalogu, kā arī grāmatas A Brief History of Curating (Kūrēšanas īsā vēsture, 2008), Ways of Curating (Kūrēšanas veidi, 2015), Lives of the Artists, Lives of the Architects (Mākslinieku dzīves, arhitektu dzīves, 2016), Ai Weiwei Speaks with Hans Ulrich Obrist (Ai Veiveja sarunas ar Hansu Ulrihu Obristu, 2016) u.c.