1514. Grāmata. 2014

Starptautiskās izstādes veidotāji, no lielākajām Eiropas bibliotēkām atvedot uz Rīgu vairāk nekā 80 grāmatas, kas izdotas 1514. gadā, piedāvās unikālu un katram dziļi personisku iespēju aizceļot 500 gadu senā pagātnē – saprast, ka grāmata bija un ir spēcīgs medijs ikviena cilvēka dzīvē – arī tad, ja kāds apgalvo, ka grāmatas nelasa.

Saskare ar grāmatu kā īpaša kolektīva pieredze ir veidojusi katru no mums. Izstādes koncepta autors Dr. Gustavs Strenga uzsver: “Ja Romā pāvests, ņemot vērā dažu astronomu ieteikumus, maina kalendāru, tad mainās arī mans laiks. Ja kāds intelektuālis manā valodā iztulko Bībeli, mainās arī mana valoda. Ja kāds pavārs manā valodā izdod pavārgrāmatu, mainās arī mana maltīte. Ja ceļotājs grāmatā apraksta tālas zemes, plašāka kļūst mana pasaule.” Lielās pārmaiņas, kuras cilvēki piedzīvoja ap 1514. gadu, kad iespiedēji, autori un intelektuāļi bija 60 gadus pēc Gūtenberga apguvuši drukas iespējas un iespiestās grāmatas pārspēja manuskriptus, bija līdzīgas tām pārmaiņām, kuras piedzīvojam šodien, kad līdztekus drukātajiem tekstiem saskaramies ar digitālo tehnoloģiju iespējām. Tas viss gan sajūsmināja, gan biedēja mūsu laikabiedrus kā pirms 500 gadiem, tā arī šodien. Kāpēc par izstādes atskaites punktu izvēlēts 1514. gads, par kuru mēs zinām maz vai nezinām gandrīz neko? Izstādes veidotāji vēlas pateikt, ka grāmatas mums ļauj aizceļot jebkurā pagātnes punktā, arī 1514. gadā – lai atgriežoties labāk saprastu sevi un savu laiku. Izstādes idejas autors Andris Vilks, pamatojot 1514. gada izvēli, atzīst: “Konstatēju, ka būtu ļoti interesanti skatīt Eiropas kultūras telpu viena – 1514. –gada šķērsgriezumā ar grāmatu starpniecību. Šis laikmets ir ļoti interesants, jo atrodas tuvu Reformācijas sākumam 1517. gadā. Šajā laikā aizsākās grandiozas pārmaiņas – zinātnē, kultūrā, reliģijā un politikā. Vērojamas arī paradoksālas atkārtošanās un līdzības ar to, kas notiek tagad, pēc 500 gadiem. Piemēram, Svētās Romas impērijas valdnieka Maksimiliāna I valsts ļoti atgādina mūsdienu Eiropas Savienību. 1514. gadā Eiropā izplatījās sensacionāla ziņa – Portugāles karalis Romas pāvestam uzdāvinājis albīna ziloni Hanno – šodien medijos tā būtu topa ziņa! Kad 1514. gadā Polijas armija sakauj krievu armiju pie Oršas, tad Zigismunds Augusts steidzīgi uz pāris lapiņām nodrukā, ka viņš ir uzvarējis kauju un sūta pa visu Eiropu šo “preses relīzi”. Vai arī – 1514. gadā humānistam Joahimam Vadiānam Lincā piešķir dzejas balvu – arī tas izklausās tik mūsdienīgi!”Runājot par paralēlēm starp 1514. un 2014.gadu, “mēs nevaram pateikt, kas notiks pēc 2014. gada, tomēr redzam, ka pasaule šajā brīdī arī saistībā ar to, kas šobrīd notiek Ukrainā, ļoti mainās. Atšķirībā no 1514. gada mēs gan nezinām, kā tas beigsies. Savukārt 1514. gadā redzam daudzus cilvēkus, kas pēc dažiem gadiem Reformācijas laikā pilnīgi maina savu dzīvi,” stāsta Gustavs Strenga.Lai parādītu gan 1514. gada “lielo kultūru” – kas saistījās ar intelektuālo dzīvi, gan “mazo kultūru”, ko pārstāvēja ikdienas dzīve, dzimtā vieta un paradumi, izstādē līdztekus liturģiskajām un lūgšanu grāmatām varēs skatīt arī pavārgrāmatas, rēķināšanas grāmatas, kalendārus un pat bruņinieku romānus. Nevienu grāmatu nevarēs šķirstīt fiziski – tās būs izvietotas īpašās antireflektīvā stikla “Artglass” vitrīnās (Baltijā tās ir liels retums!), taču grāmatu saturam būs iespējams piekļūt, izmantojot interaktīvās planšetes, kas izvietotas pie katras vitrīnas. Izstādē būs apskatāmi arī vairāki uz pergamenta ar roku rakstīti manuskripti. Viskuplākais grāmatu skaits nācis no Austrijas Nacionālās bibliotēkas, Bavārijas Valsts bibliotēkas un Strasbūras Nacionālās universitātes bibliotēkas – grāmatu krātuvēm, kas ļoti bagātas tieši ar 16. gs. izdevumiem. Pārstāvētas arī grāmatas no Joahima Vadiāna bibliotēkas Sanktgallenē, Francijas Nacionālās bibliotēkas Parīzē, Dānijas Karaliskās bibliotēkas Kopenhāgenā, Zviedrijas Karaliskās bibliotēkas Stokholmā, Mančestras bibliotēkas, Edinburgas Universitātes bibliotēkas, Polijas Nacionālās bibliotēkas Varšavā, Lietuvas Nacionālās bibliotēkas Viļņā, Nīderlandes Karaliskās bibliotēkas Hāgā, Bāzeles Universitātes bibliotēkas, Morāvijas Zemes arhīva, kā arī Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas un Latvijas Nacionālā bibliotēkas.Izstādes veidotāji ir: LNB direktors un idejas autors Andris Vilks, izstādes projekta vadītāja Astrīda Rogule, izstādes koncepta autors Dr. Gustavs Strenga, izstādes māksliniece Dace Džeriņa, izstādes arhitekte Guna Akona, izstādes koncepta un tekstu līdzautors Dr. Andris Levāns.