Dziļi un spilgti tēli, oriģinālas kompozīcijas, stilistisku paņēmienu daudzveidība, kā arī autora radošā rokraksta savdabība raksturo ekspozīciju Rīgas Sv. Pētera baznīcā, kur apskatāmi krievu dižgaru, tostarp, M. Lomonosova, A. Ņevska, P. Čaikovska, F. Dostojevska, A. Ahmatovas, F. Šaļapina un J. Brodska pieminekļu projekti. Katram portretam savs stāsts – ekspozīcijā iekļautā krievu komponista Dmitrija Šostakoviča portrets (A.Čerņickis, 1947) veidots pēc autora personiskiem iespaidiem, kas gūti, tiekoties ar ģeniālo komponistu, vēlāk portrets noderējis par modeli, radot D. Šostakoviča pieminekli-krūšutēlu pie nama, kurā komponists 1941. gadā dzīvojis un sacerējis Septīto (Ļeņingradas) simfoniju. Pilsētas vēsture iemiesota arī asa rakstura darbos – tēlnieka L. Lanca Veltījumā blokādes bērnam (1990–1991) un K. Simuna Pēterī I Par godu Ļeņingradas pārdēvēšanai par Sanktpēterburgu (2011).
Izstādē eksponēti augstas mākslinieciskas kvalitātes reti 19. gadsimta grafikas darbi, kuros iemūžināts Ziemeļu galvaspilsētas spožais veidols, tostarp Birža (S. Galaktionovs, 1821) ar rostrālajām kolonnām Vasīlija salas strēlē, Skats uz Ņevu, Ermitāžu un Admirāli (A. Dirāns, 1842), Pētera piemineklis Senāta laukumā (L. Žakotē, 1850. gadi) u. c. Izstādē apskatāma arī izcilā arhitekta un zīmētāja O. Monferāna slavenā albuma Imperatora Aleksandra piemiņai veltītā monumenta plāns un detaļas (1836), kurā iekļautas vairāk nekā 50 litogrāfijas, visspilgtākā lappuse Ceremonija Pils laukumā par godu Aleksandra kolonnas svinīgajai atklāšanai.
Izstāde notiek sadarbībā Krievijas Valsts Sanktpēterburgas Pilsētvides skulptūru muzeju.