Es gribētu izveidot tumšu telpu, kurā nedaudz gaismas izgaismotu terakotas figūras un lielos zīmējumus. Tā, ka nebūtu laika, nebūtu iespējams pateikt laikmetu, jo viss ir vienlaicīgi – pazīstamais un nepazīstamais. Pati iztēle ir tā, kas rada pārdzīvojumu. Un zīmētās rokas ir apcerējums. Tā ir kā rotaļa par tēmu.”
Anda Poikāne. Nakts.7.48.Rīts.
Māksliniece Anda Poikāne par izstādi: “Izstāde ir par arhetipiem, ja tā var teikt. Es gribētu pastāstīt par tēliem, kas caur tumsu, austot rudens rītiem, izveidojas no sen, sen mantotiem priekšstatiem par tēlu apveidiem un raksturojošām īpašībām. Šajā gadījumā sievietēm. Terakota ir šo tēlu pastāvīgs pavadonis, jo, cik vien tālu sniedzas izrakumu datētā vēsture, tā vienmēr ir kāda sieviešu figūra no māla un zemes dubļiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.