gadā, kad es vairāku dienu laikā apbraukāju visas Kurzemes bākas. Tomēr tad man pietrūka prasmes fotografēt un arī paša brauciena mērķa izpratnes. Pāris gadus vēlāk es iesaistījos radošajā apvienībā “Noosfēra”, kuras ietvaros tika radīts projekts veltīts Latvijas bākām. Projekts tapa vairāku gadu garumā un rezultāta tapa izstāde, fotogrāmata un mūzikas kompaktdisks ar mūzikas kompozīcijām, sarakstītām tieši šim projektam. Tomēr mans personīgais bāku skatījums ļoti atšķīrās no galējā izstādes skanējuma, tādēļ ka autoru daudzbalsībā vienmēr tiek pazaudēta viena cilvēka balss, lai arī rodas papildu konteksts. Tas arī bija galvenais iemesls veidot savu ekspozīciju, lai parādītu manu skatījumu uz šo objektu. Man personīgi galīgi nav svarīga bākas kā arhitektūras vai navigācijas objekta vēsturiskā vai etnogrāfiskā nozīme. Bākas man nekad nav bijušas kaut kas, kas sevī ietvertu cerību vai ceļu rādošu staru tumsā. Nezinu kādēļ, bet šie torņi vienmēr ir asociējušies ar izolāciju, vientulību, nāvi un pat kāda pašnāvību. Man sagribējās izjaukt pa daļām bākas un tām apkārt esošās lietas un izvedot no dažādu bāku gabaliņiem kopēju tēlu, abstraktas bākas arhetipu, realitātē nepastāvoša objekta savdabīgu emocionālo mozaīku – ko tādu, ko es iedomājos, izdzirdot vārdu “bāka”. No šejienes arī izstādes nosaukums “Bāka. De/Komozīcija”.
Artūra Dimenšteina fotogrāfiju izstāde Bāka. De/Kompozīcija
Artūrs Dimenšteins (dz. 1973) ar fotografēšanu nodarbojas kopš 2001. gada, ja neskaita tēva pamācības bērnībā, laikā, kad tas strādāja par fotogrāfu. 2002. gadā iestājās fotoklubā RVR. Nemitīgi attīsta savas fotogrāfa prasmes, apmeklējot pazīstamo fotogrāfu meistarklases. Autors izstādes tēmu komentē šādi: “Par projektu, kurš būtu veltīts Latvijas bākām, es domāju jau sen, pirmās domas un pat mēģinājumi kaut ko fotogrāfēt bija 2003.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.