Bērnu tautas deju ansambļa Zelta sietiņš 55 gadu jubilejas koncerts Kas var zvaigznes saskaitīt

Lielākais un pazīstamākais bērnu tautas deju ansamblis “Zelta sietiņš” šogad atzīmē savas darbības 55. gadskārtu. Daudzās dejotāju paaudzes, saglabājot dzīvesprieku un kvalitāti, kopā ar ilggadējo māksliniecisko vadītāju horeogrāfi Baibu Šteinu un citiem pedagogiem krāšņā koncertprogrammā vēlas parādīt skatītājiem savus sasniegumus, aizrautību un ieceres – gan to, kādi ir bijuši darbīgajos gadu desmitos, gan to, kādi kļuvuši tagad.

Pedagogiem šādā svētku reizē īpašu gandarījumu sniedz apziņa, ka viņi ir pratuši savus audzēkņus aizraut, motivēt un ieinteresēt tā, ka tie, arī izauguši no bērnu deju ansambļa, turpina dejot paši un jau vairākās paaudzēs uz “Zelta sietiņu” atved savus bērnus un mazbērnus, kas nenoliedzami nodrošina tautas dejas tradīciju nezūdamību. Horeogrāfe Baiba Šteina un viņas kolēģi Mairita Ramza, Janīna Nurka, Dace Adviljone, Gints Baumanis, Liene Grava un Linda Pelēķe prot savus dejotājus motivēt ar darba mīlestību, kvalitāti un prasīgumu, un viņi visi kopā vēlas radīt svētkus gan sev, gan skatītājiem.Koncerta pirmajā daļā uz skatuves kāps visu paaudžu dejotāji, tiks veidota retrospektīva programma. Pirmo desmitgadi atspoguļos uzveduma “Kar, māmiņa, šūpulīti” fragmenti un dejas no Imanta Kalniņa cikla “Zelta sietiņš”. Otrās desmitgades noskaņas radīs ieskats deju uzvedumā “Velniņi”, kas savulaik tapa sadarbībā ar komponistu Raimondu Paulu un Rīgas Pantomīmu. Trešo desmitgadi raksturos dejas no uzvedumiem “Abi gali balti, viducis zaļš” un “Nevienam es Rīgas nedošu!”Ceturtās desmitgades – 90. gadu spilgtākie iestudējumi bijuši “Laimes lācis” ar Valta Pūces īpaši dejotājiem rakstītu mūziku un “Lībiešu Līgo”, bet pēdējo piecpadsmit gadu ražīgais darbs būs skatāms deju uzvedumu “Mana tautasdeja”, “Taureņu vasara”, “Kas to Rīgu dimdināja!”, “Uz dāldera danci griezu” un “Uciņdanči” fragmentos.Koncerta otrajā daļā tiks rādīts deju uzvedums “Vienošanās”, kura preambula skan: “Viss ir vienots. Vienošanās ir manī – caur zemi, kurā es mostos, caur domām, kuras es domāju, caur darbu, kuru es daru. Būt laikā, telpā un vietā, ko Dievs man ir devis. Latvija ir mana asinsrite. Un kamēr vien sirds pukst, tā vienmēr ir mūsos, un mēs – viņā!”. Uzveduma vadlīnija ir trīs latviskās dzīvesziņas – Dievs, Daba, Darbs. Bērni izdejos pasaku, kurā horeogrāfija veidota Ilgas Reizinieces un Gata Gaujenieka cikla “Reiz bija…” mūzikā un latviešu tautasdziesmu motīvos. Sižeta līnija ieved pasakā, kur darbojas brīnumaini spēki – Laima, Māra, Dieviņš, Pērkons u.c., Varoņi karavīri, Saules meitas, Dieva dēli un Daugavas racēji – Putni, Kaziņa, Žagata un Velns. Caur tradicionālajiem latviešu folkloras tēliem, dabas personifikācijām un rotaļīgu dejassoli tā vedina domāt – pētīt tautas vēsturi, izzināt kā tapusi pasaule, izprast lietu un vērtību kārtību. Iestudējums ir simbolisks vēstījums par tautas pašapziņu, kas ļauj katram savu zemi sargāt gan ar zināšanām, gan ar rīcību. Skatuves vizuālo noformējumu papildinās videoprojekcijas ar mākslinieces Agneses Bules stilizētām etnogrāfisku elementu animācijām.Lai sarunātos, ir jāprot valoda. Tiem, kas vēlas kādam ko paust, ir jārunā tā, lai viņu saprastu un uzklausītu. Ja kāds grib dejā citiem pavēstīt, kā viņš jūtas, ko viņš ir pieredzējis un sapratis, viņam jārunā dejas valodāBiļetes Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv