Bonsai kociņu ekspozīcija

Koku audzēšana podos ir ļoti sena tradīcija, kas Japānā ienāca no Ķīnas vairāk nekā pirms tūkstoš gadiem. Japānā šī māksla tika pilnveidota un ieguva savu pašreizējo nosaukumu – bonsai. Mūsdienu rietumu pasaulē bonsai audzēšana ir mākslas veids un hobijs, kas palīdz izprast dabu un būt līdzdalīgam tās norisēs. Bonsai augu izskats ir precīzi tāds pats kā dabā augošajiem kokiem. Ziedi un augļi ir tikpat lieli kā savvaļas kokiem, atšķiras vienīgi stumbri, zari un lapas, kuri ir miniatūri. Tomēr bonsai nav tikai dekors vien. Tos apzināti un mērķtiecīgi veido dažādās formās, un katrai no tām ir simboliska nozīme. Bonsai veidošanai der tikai veselīgi augi ar labi attīstītu sakņu sistēmu un skaidrām zaru līnijām. Koka vainaga veidošanas galvenie paņēmieni ir apgriešana un izkniebšana, tā panākot vēlamo rezultātu. Pacietība, zināšanas, iztēle, miers un bezgala rūpīgs darbs daudzu gadu garumā ir pamatnoteikumi, lai nodarbotos ar bonsai. Interesantu akmeņu kolekcionēšana, ievietošana ar ūdeni vai smiltīm pildītā podā un to vērošana nāk no ķīniešu Sunu dinastijas laika. Šī māksla ienāca Japānā 8. gadsimtā Naras periodā. Tas ir divu vārdu salikums: sui – ūdens un seki – akmens. Visvairāk novērtētie suiseki kolekcionāru akmeņi ir tādi, kas ilgus gadus tikuši pakļauti bargiem apstākļiem ūdenī. Akmens vērtību nosaka harmonija starp tā formu, kvalitāti, krāsu, virsmu un vecumu. Koi jeb ņišikigoi ir krāšņa karpas pasuga, kas tiek audzēta dekoratīviem mērķiem turēšanai dīķos. Koi karpas iedala pēc krāsas, raksta un zvīņu veida. Dažas no biežāk sastopamajām krāsām ir balta, melna, sarkana, dzeltena, zila un krēmkrāsa, padarot zivis par košu ainavas akcentu.“Puķu balle” ir skaistākie dārza svētki Latvijā, kas kopā pulcē dārzniekus un selekcionārus, dārzu ierīkotājus un ainavu arhitektus no Latvijas un citām valstīm.