Izstādē eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja un pašas autores kolekcijas."Evī Upeniecei ir pašai sava laika skaitīšanas un atskaites sistēma. No darba līdz darbam, no izstādes līdz izstādei. Vissmagākie traģiskie pārbaudījumi, kādi var piemeklēt sievieti, nav slāpējuši viņas uzdevumu un atbildības skaidrību. Tik bagātinājuši, devuši kādu niansētāku, pamatotāku, daudzveidīgāku un daudzslāņaināku varējumu. Cauri ziedēšanas veldzējumam un smeldzes sūrumam ikdiena saglabā savu ritmu ar darbnīcas stundām un mērķtiecību pasaules, cilvēka, sevis izzināšanā. Tādā tvērumā laiks pārtop par atjaunotni, jaunradi, nepārtrauktību,” saka mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.Evī Upeniece savā nu jau vairāk nekā pusgadsimtu ilgajā profesionālajā darbībā veidojusi, kopusi, radījusi formas trīs dimensijās, kurās aizvien var sajust dziļuma klātbūtni. Plastiskā uztvere, atdeve būvēta, veidota masu kārtojumā, līdzsvarojumā, harmonizējumā, pārvarot materiāla dabu un pretestību.
Evī Upeniece. Atskaite
Šajā izstādē vienkopus būs apskatāmi ap 50 dažādi darbi, kas veidoti no bronzas, marmora un granīta, un kas tapuši laika periodā no 1961. gada līdz pat šodienai. Strādājot stājtēlniecībā un mazajās formās, tēlniece, septiņdesmit gadu laikā, radījusi virkni lirisku kamernoskaņas darbu. Lielākoties tie ir maiguma un vienlaikus stipra gara spēka caurstrāvoti tēli - mātes un bērna tēma, liriskas un harmoniskas figūras, sievietes – sargātājas, strādnieces, medmāsas un aktrises.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.