“Māksla ir kā Mendeļejeva tabula. Vieta ir. Tikai precīzi jātrāpa! Radi gleznu, un, ja tā atbilst pasaules struktūrai, tad ir izdevies!” uzskata starptautisku atzinību guvušais igauņu mākslinieks Kaido Ole. Viņš necenšas pavairot pasauļu skaitu, veidojot jaunu savējo, bet jūt nepieciešamību sevi un savas domas ierakstīt jau esošajā struktūrā. Un pasaule, kurā viņš dzīvo, ir sakārtota.
Izstādes nosaukumā ietvertais dejas jēdziens piedāvā perfektu metaforisku savienojumu ar Kaido Oles mākslu plašākā kontekstā. Tāpat kā Nīčes Zaratustra pretnostata deju savam lielākajam ienaidniekam – smaguma garam (Geist der Schwere) –, arī igauņu mākslinieks, ļaujoties brīvai ideju plūsmai, izteiksmes vieglumam un rotaļīgumam, savā jaunradē pretojas gravitācijai. Kaido Oles māksla visu laiku tiecas krist uz augšu. Kultūrvēsturiskajā aspektā deja ir ne vien komunikācija un attiecību veidošana starp cilvēkiem, bet arī pašizziņas veids, personīgas patības un ķermeniskuma vienotības apzināšanās un veidošana. Abi šie faktori ir vienlīdz svarīgi Kaido Oles daiļradē un konceptuāli iezīmē izstādes tematisko satvaru. Gleznošanā viņš satiekas gan ar pasauli, gan sevi.