Jo lielās lietas un vērtības, pie kurām mūs pievilka un turpinās pievilkt Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa personības starojums un dzeja, ir nemainīgas. Šobrīd tās ieguvušas vēl dziļāku jēgu un met mūsos vēl spožākus atspulgus. Ceļš nebeidzas Carnikavas un Ragaciema kāpās. Mūsu šīszemes acīm neredzams, tas turpinās un staro pār mums. “Ceļš jau ir vienīgais nebeidzamais. Dūmu ceļš, zivju ceļš, smilšu, pelnu, uzvaru ceļš.” Imants Ziedonis. Ceļš aiz Carnikavas un Ragaciema kāpām ir kā saules celiņš jūrā. Mēs nevaram pa to aiziet līdz apvārsnim, tomēr mēs zinām, ka tas ir. Un šī ceļa ideja dod mūsu gājumam jēgu. Idejas, par kurām stāsta izstāde, ir ceļš, rokraksti, koki un akmeņi. Tomēr izstāde nav tikai konceptuāla, tā ir bagāta ar konkrētiem materiāliem no Ojāra Vācieša muzeja krājuma, Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuves, Ausmas Kantānes un Žaņa Vācieša privātajiem arhīviem. Daudzus materiālus muzeja apmeklētāji ieraudzīs pirmoreiz. Unikāls ir dzejolis, ko Imants Ziedonis rakstījis 1983. gada 2. decembrī, Ojāra Vācieša bēru dienā, vilcienā Rīga–Maskava, un Ojāra Vācieša vēstules Imantam Ziedonim. Izstādes apmeklētāji redzēs mazāk zināmas abu dzejnieku fotogrāfijas, kā arī iepazīsies ar līdz šim nepublicētām Imanta Ziedoņa piezīmēm par Ojāru Vācieti.
Izstāde Dzejas dižkoki
“Ar ko man saistās vārds “ceļš”? Ar Ojāru Vācieti. Mēs satiekamies reti, bet mūs saista kaut kāds kopīgs dūmu ceļš debesīs. Tikko redzams, tikko nomanāms. Dūmu ceļš.” Imants Ziedonis. Šī izstāde bija iecerēta kā dzimšanas dienas dāvana Imantam Ziedonim. Tā kļuva par piemiņas izstādi. Un tomēr izstādes koncepcijā nav izmainīts nekas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.