Uz mākslas skatuves Jons Gasjūns uznāca 1980. gados, ekspresionisma centienu vadīts, taču jau 1990. gados piedzīvoja esošo glezniecības medija krīzi. Tā vietā, lai attālinātos no tradīcijās balstītās glezniecības, viņš izvēlējās konceptualizēt glezniecības izteiksmes līdzekļus. Viņš saskata glezniecības spēju būt atvērtai citiem medijiem. Paralēli glezniecībai Jons Gasjūns ir veidojis arī instalācijas (būdams viens no šī medija pionieriem Lietuvā) un objektus un kopš 2002. gada ir darbojies arī video performancēs. Mākslinieka pieredze darbā ar kameru pamudināja viņu aizņemties kinofilmas kustīgā attēla konceptu un pārnest to uz audekla.
Otra svarīgākā stratēģija glezniecības valodas konceptualizēšanā ir Jona Gasjūna īpaši attīstītā zīmēšanas tehnika: pāri gleznām viņš zīmē ar kvēpiem un dūmiem no sveces liesmas, uz audekla velkot it kā gaistošas, trīsuļojošas līnijas. Nolūks ir norādīt, ka viss, kas attēlots ar dūmiem, ir iztēlotais, savukārt gleznotais pamats – “realitāte”. Abu šo plānu (mānīgā un reālā) mijiedarbība arī rada gleznas naratīvu.
Mākslinieka izmantotā zīmēšanas tehnika funkcionē līdzīgi kā grafiti, kur viņš manipulē ar atpazīstamiem attēliem, parasti saistītiem ar represīvām struktūrām, skaļruņiem, zondēm un Krievijas militāro kori, lietojot tos kā piemērus. Dūmu pēdas, kas pārklāj viņa gleznu virsmu ar punktiem un pārtrauktām līnijām, atgādina pasta marķējumus un norādes uz arhīvu failiem, kā arī citus dokumentus vai fragmentu protokolus.
Jons Gasjūns savā mākslā atskatās uz politisko un sociālo vēsturi, kā arī mūsdienu tendencēm, ko viņam patīk attēlot ironiskā gaisotnē, – vienā darbā viņš var attēlot šķietami nesavienojamus personāžus, piemēram, krievu kori un zēnu beisbola cepurē. Taču savos darbos mākslinieks arī cenšas fiksēt mākslas aktīvo lomu attiecībā pret realitāti. Tādā veidā gleznas plakne kļūst par ekrānu mākslinieka zemapziņai, caur kuru viņš projicē savu personīgo pieredzi, detaļas un faktus no savas dzīves, savus sapņus un fantāzijas.
Jons Gasjūns dzimis Altajas reģionā Krievijā, dzīvo un strādā Viļņā, Lietuvā. Kopš 1985. gada aktīvi piedalās izstādēs, sarīkojot 13 personālizstādes un piedaloties vairāk nekā 100 grupu izstādēs visā pasaulē. Kopš 1991. gada pasniedz Viļņas mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā. 1993. un 1997. gadā ieguvis pirmo vietu Viļņas Glezniecības Triennālē, un 2009. gadā kļuvis par Swedbank mākslas balvas laureātu.
Jona Gasjūna darbi atrodas daudzās privātās un publiskās mākslas kolekcijās: Eiropas centrālās bankas mākslas kolekcija (Frankfurte, Vācija), Eiropas Parlamenta mākslas kolekcija (Brisele, Beļģija), Nacionālā Mākslas galerija (Viļņa, Lietuva), M. K. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs (Kauņa, Lietuva), Valsts Tretjakova galerija (Maskava, Krievija), Stadtmuseum Nordico (Linca, Austrija).