Juris Zvirbulis. Miniatūras uz ziloņkaula II un citi darbi

Ziloņkaula augstā cena un lielais pieprasījums ir iemesls tam, ka pasaulē lielākā zīdītāja suga tiek iznīcināta. Dramatiskais ziloņu liktenis un nejaušais atradums liek māksliniekam atkal atgriezties pie pazīstamā materiāla. Tā tapa darbi izstādei Miniatūras uz ziloņkaula II un citi darbi.Lai izvairītos no tālākiem pārpratumiem un  mazliet par darbu tapšanas vēsturi: 2005. gada vasarā, kādas lauku mājas malkas šķūnī mākslinieku ierauga salauztu Tresselt flīģeli. Cietušā instrumenta liktenis sākotnēji jau bija nolemts - krāsnī, bet laika gaitā neviens nebija ķēries pie šī nodoma realizēšanas. Uz klaviatūras kā retināta zobu rinda sejā rēgojās vēl izdzīvojušie taustiņi.  No koka taustiņiem mitruma ietekmē bija atlīmējušas mazas ziloņkaula plāksnītes – eksotisks retums, ko mūsu dienās klavieru ražošanā izmantot aizliegts. Mākslinieks nekad nav varējis paiet vienaldzīgi garām šādiem atradumiem, un rūpīgi salasīja ziloņkaula plāksnītes.  Kaut arī Juris Zvirbulis nekad nav spēlējis klavieres, taču mūzikas instrumenti ir iedvesmojuši mākslinieku ar savu īpatnējo formu un vairākkārt izmantoti gleznojot klusās dabas un kompozīcijas.  Neparastais materiāls – ziloņkauls un citas detaļas no atrastajām klavierēm deva iedvesmu veselam darbu ciklam Miniatūras uz ziloņkaula. Taustiņi atdzima kā miniatūras gleznas, kas mākslinieka rokās ieguva jaunu dzīvi un funkcionālu nozīmi. Arī elegantās formas flīģeļa vāks ieguva jaunas krāsas. No atrašanas brīža, tas nekad nav aizvērts, bet efektīgi pilda aizslietņa funkcijas un izstāžu zāles vidū atgādina eksotiska vaļa spuru. Daļa no ziloņkaula miniatūrām tiešā nozīmē atkal pārvērtās klavierēs – darbu pārdošanā iegūtā nauda tika ieguldīta laba meistara restaurētā, 1905. gadā Tresselt pianīna iegādē. Ar to bērnībā klavierspēli mācījās mākslinieka mazmeita Agnese, bet galerijas Birkenfelds pasākumos spēlējis Madars Kalniņš, Māŗis Zembergs, Aivars Kalējs un citi pianisti.