Knipelēšanas izstāde Mežģīņu mākoņos

No tā laika saglabājušies darba zīmējumi uz pergamenta un arī mežģīnes. Knipelēšana ļoti ātri izplatījās visā Eiropā. Sākumā mežģīņu darināšanas monopolu pārņēma valdnieki, jo dārgās mežģīnes valsts kasē deva lielus ienākumus. Vēlāk, pieprasījumam paplašinoties, šo mežģīņu darināšanas tiesības ieguva arī klosteri un muižas. Ar knipelēto mežģīņu darināšanu laiku īsināja arī pašas muižnieces. Pagāja gandrīz divi gadsimti, kamēr cauri valdnieku darbnīcām, klosteriem un muižām knipelēto mežģīņu darināšanas prasme nonāca līdz vienkāršajai tautai kā Eiropā, tā arī Latvijā. Baltijas iedzīvotāju apģērbos un mājokļos knipelētās mežģīnes ienāca 17.–18. gadsimtā. Ar knipelēto mežģīņu darināšanu Latvijā sāka nodarboties 18. un 19. gs. mijā. Visticamāk, šo prasmi no Rietumeiropas atveda muižnieku bērnu guvernantes. Tolaik labais tonis prasīja, lai muižnieku meitas prastu muzicēt, dejot, gleznot vai strādāt izsmalcinātus rokdarbus. Viens no šiem rokdarbu veidiem varēja būt knipelēšana, kas tajā laikā Rietumeiropā bija sasniegusi augstāko attīstības pakāpi. Mežģīņu darināšanas prasmi varēja ieviest arī no Vācijas un Krievijas atvesto amatnieku sievas, jo muižās diezgan bieži strādāja dažādi amatu meistari no ārzemēm. Pa šo līkumoto taku knipelēšanas prasme nonāca līdz muižu kalpotājām latvietēm. Viņas, apguvušas vienkāršākos knipelēšanas paņēmienus, nekopēja svešzemju mežģīnes, bet veidoja savai izpratnei un gaumei pieņemamus rakstus, kuri izcili harmonē ar mūsu zemnieču apģērbu, linu dvieļiem un citiem sadzīves priekšmetiem. Ar gandarījumu varam secināt, ka latviešu knipelētās mežģīnes jau 19. gs. izcēlās ar sarežģītu un izsmalcinātu kompozīciju, savdabīgiem risinājumiem. Tomēr pēc muižu iekārtas likvidēšanas knipelēto mežģīņu darināšana apsīka. 20. gs. 20. gadu beigās Kurzemē vēl bija sastopamas ļoti vecas rokdarbnieces, kuras jaunībā pratušas knipelēt. Viņu liecības devušas nelielu ieskatu knipelēto mežģīņu darināšanas procesā. 20. gs. 30. gadu sākumā bija mēģinājums atjaunot knipelēto mežģīņu darināšanas prasmi. Tomēr šis pasākums nedeva rezultātus, jo acīmredzami bija novēlots, nebija vairs to, kuri prastu mācīt. Līdz 20. gadsimta 90. gadiem knipelēto mežģīņu darināšanas prasme bija saglabājusies tikai atsevišķās ģimenēs. Rosība Latvijā atsākās 1992. gadā, kad Latvijas–Vācijas kopuzņēmums “Inkom” sarīkoja Vologdas mežģīņu darināšanas kursus. Gūtās zināšanas ļāva sākt mūsu latviešu mežģīņu atšifrēšanu un to darināšanas atjaunošanu. Knipelēto mežģīņu darināšana attīstījās, nodibinoties jauniem kontaktiem ar Eiropas un ziemeļu valstīm, atgriežoties vēlmei iegūt savā īpašumā īstu tautas tērpu ar īstām mežģīnēm. Pasaulē knipelētās mežģīnes šobrīd piedzīvo jaunu uzplaukuma vilni, šīs senās mežģīnes ir iekļautas UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas konvencijā.1995. gadā dibināta Mežģīņu darinātāju amata biedrība, kas aptvēra visu veidu mežģīņu darināšanu, tādēļ maz uzmanības varēja veltīt tieši piemirstajai knipelēšanai. Taču biedrības paspārnē tapa seno mežģīņu (šūto un knipelēto) izstāde un konkurss 1998. gada vasarā Latvijas Vēstures muzejā. Tur bija pārstāvētas vēsturiskās mežģīnes no Latvijas muzeju krājuma un privātajām kolekcijām, kā arī mūsdienu darinājumi. Šis pasākums deva impulsu strādāt nopietnāk un pamatīgāk. Tā rezultātā 1998. gada decembrī tika nodibināta sabiedriska organizācija, no 2006. gada – biedrība, Knipelēto mežģīņu darinātāju apvienību “Savija”.Biedrības organizētajos kursos knipelēšanas prasmi pēc biedrības izstrādātas mācību un kvalifikācijas celšanas programmas visiem apmācības līmeņiem, tai skaitā arī zeļļa un meistara kvalifikācijas iegūšanai, ir apguvušas knipelētājas gandrīz visos Latvijas novados. “Savijas” biedri katru gadu piedalās vairākās izstādēs, gadatirgos un amata demonstrējumos, kā arī starptautiskos pasākumos – esam pabijušas Vācijas knipelēto mežģīņu darinātāju kongresā, Pasaules knipelēto un šūto mežģīņu darinātāju apvienības (OIDFA) kongresos, katru gadu piedalāmies Igaunijas kolēģu organizētajā vasaras seminārā Pērnavā un konferencē Narvā, esam uzstājušās televīzijā un radio, ir bijušas daudzas publikācijas avīzēs un žurnālos. No 2001. gada notiek “Savijas” vasaras plenēri un knipelēto mežģīņu konkurss visiem knipelēto mežģīņu darinātājiem un pētniekiem Latvijā. Kaut knipelēšanas prasmi apguvušos Latvijā varam skaitīt simtos, tā joprojām ir entuziastu sirdsdarbs.