Idejas autors Kaspars Putniņš saka: “Jau sen vēlējos sarīkot Radio kora koncertu izstāžu zālē “Arsenāls”. Man ārkārtīgi patīk tā zāle – tur ir īpaša skaņa ar ilgu reverberāciju. Turklāt šī baltā, tukšā telpa saskan ar Austrumu ideju par dievišķo. Tukšums kā absolūta pēdējā realitāte. Prieks, ka beidzot izdevās saskaņot kora plānus ar muzeja plāniem – nedēļu pēc Purvīša balvas 2013 pretendentu izstādes noslēguma mūsu rīcībā būs “Arsenāla” baltais, skanīgais tukšums.” Izmantojot ASV mūzikas žurnālista Aleksa Rosa terminoloģiju, Guo Veņdzjinu var saukt par Ķīnas kultūras revolūcijas bērnu paaudzei piederīgu autoru, kura daiļrade sakņojas nevis tradīcijā, bet gan noārdīta kultūrslāņa piedāvātā iespējā sākt visu no baltas lapas. Veņdzjina darbā izmantoti sakrāli budisma teksti. Guo Vendzjiņa un Tosio Hosokavas skaņdarbi komponēti korim un sitaminstrumentiem – 20. aprīļa koncertā kopā ar Latvijas Radio kori uzstāsies sitēji Ivo Krūskops un Virdžīnija Laube. Tosio Hosokava un Toru Takemicu ir Rietumos labi pazīstami komponisti, diemžēl Latvijā viņu opusi mazāk zināmi. Japāņu 20. gadsimta klasiķa Takemicu “Vēja zirgs” ir hrestomātisks, izvērsts 20. gadsimta otrās puses kordarbs, tā saturs saistīts ar Tibetas budistu uzskatos tik svarīgo vēja zirgu kā cilvēka dvēseles simbolu. Tosio Hosokava savā skaņdarbā “Lotoss” godina Robertu Šūmani (atceramies Šūmaņa slaveno solodziesmu Die Lotosblume). Arī lotoss ir viens būtiskiem budisma simboliem. “Visskaistākais zieds izaug no dubļiem,” saka Kaspars Putniņš.Caur Hosokavas opusu veidojas šīs programmas sasaiste ar Rietumeiropas klasiķiem. No Roberta Šūmaņa kordarbiem klausīsimies gaiši sērīgo pastorāli “Kapela” un bēdpilna naivisma stilā ieturēto dziesmu “Klostermeitene”, kur galvenajai varonei saprotamu iemeslu dēļ iet secen visi pavasara prieki. Savukārt Šūmaņa ideju un talanta apbrīnotāja Johannesa Brāmsa daiļradi pārstāvēs “13 kanoni dāmu balsīm” op. 113. Kopš agras zēnības Brāmss pievērsa lielu uzmanību uzmanību senatnes meistaru kompozīcijām – pētīja viduslaiku un renesanses kontrapunkta tehnikas. Var apbrīnot Brāmsa fantastisko meistarību, rakstot šo dāmu balsīm domāto apjomīgo opusu, ko vainago Šūberta “Leijerkastnieka” variācija divbalsīga un četrbalsīga kanona savienojumā. Atcerēsimies, ka ap 30 gadu vecumu Brāmss dažus gadus Hamburgā diriģēja sieviešu kori, tātad bija labi pazīstams ar šo matēriju.Programmā iekļauts arī Hamburgā dzīvojošās un turienes Mūzikas akadēmijā strādājošās latviešu komponistes Rutas Paideres Verso l’alto jaunā redakcijā. Ruta Paidere par šo darbu saka: “[Itāļu renesanses un baroka robežsliekšņa pārstāvja] Karlo Džezualdo mūzika ir neprognozējama, īpatnēji krāšņa un milzīgas iekšējas neatkarības caurstrāvota. Cikls jauktajam korim Verso l’alto ir savdabīgs un personīgs veltījums šai dramatiskajai renesanses mūzikas personībai. Kompozīcijas pamatā ir mēģinājums izfiltrēt Džezualdo madrigālos gūtos iespaidus un abstraktā formā tos integrēt savā autentiskajā mūzikas valodā. Piemēram, Džezualdo madrigāliem ir raksturīgas meistarīgas pārejas no homofonas rakstības tehnikas uz polifonu un sevišķi spilgti kadenču momenti. [Itāļu dzejnieka, esejista, žurnālista] Džuzepes Ungareti teksti simboliski sasaucas ar Džezualdo biogrāfiju.”Piedalās:Latvijas Radio korisVidžīnija Mutlu, sitaminstrumentiDiriģents Kaspars Putniņš Programma:Johanness Brāmss, Tosio Hosokava, Ruta Paidere, Roberts Šūmanis, Toru Takemicu, Guo Veņdzjins Biļetes Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv
Latvijas Radio kora programma Debesu atbalsis
Latvijas Radio kora jaunā programma “Debesu atbalsis” piedāvā Rietumu un Austrumu kultūras dialogu – programmā iekļauti Latvijas komponistes Rutas Paideres (1977), vācu komponistu Johannesa Brāmsa (1833–1897) un Roberta Šūmaņa (1810–1856), japāņu komponistu Toru Takemicu (1930–1996) un Tosio Hosokavas (1955), un ķīniešu kompoinsta Guo Veņdzjina (1956) kordarbi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.