Japāņu laka tiek iegūta no sumahu dzimtai piederošā uruši jeb lakas koka Toxicodendron vernicifluum. Lakas koka sveķus iegūst, lakas koka stumbrā veicot vairākus iegriezumus. Pelēcīgie, salīdzinoši ūdeņainie sveķi ir vācējiem bīstami – ne velti koka latīniskais nosaukums ir toksiskais koks ( toxicodendron). Tajos ietilpstošā viela urušiols izraisa smagu ādas dermatītu. Tiesa, saskarsmē ar skābekli, sveķi strauji polimerizējās un sacietējusī kārtiņa ir cilvēka veselībai pilnīgi nekaitīga. Ar laku pārklāja ne tikai koka izstrādājumus – lakoja arī metālu – ieroču un aizsargbruņojuma daļas, samuraju cepures –, papīru – darinot pat lakotus papīra šķīvjus, audumu, keramiku. Uruši laku militāriem mērķiem (aizsardzībai pret koroziju) izmantoja vēl Otrā pasaules kara laikā. Laika gaitā tika izstrādātas daudzveidīgas uruši lakošanas dekoratīvās tehnoloģijas. Perfekta lakota izstrādājuma darināšana bija un joprojām ir sarežģīts un laikietilpīgs process. Lai gan pamatprocess – sākotnējo kārtu uzklāšana, žāvēšana un pulēšana – gandrīz nekad neatšķīrās, tālākajā dekoratīvajā apstrādē izšķīra vairākus tehniski mākslinieciskos risinājumus. Arī izstādē skatāmajiem eksponātiem minētas konkrētās lakošanas tehnikas - gan maki-e, kurā zīmējums uz lakotās virsmas tiek reljefi veidots vai unikālā raden – kur lakā tiek iestrādāts perlamutrs.
Izstāde Nolakotā pasaule ir pirmā no Ventspils muzejā iecerētā izstāžu cikla Svešinieku mierinājums, kas atspoguļo svešzemju kultūras, arī konkrētu materiālu invāziju Latvijā un to radīto iespaidu, piemēram, otrā izstāde ciklā (skatāma no 5. novembra) būs mākslinieces scenogrāfes Kristīnes Abikas un fotogrāfa Māra Ločmeļa projekts Brazilvuds.