“Pārsteidzošā kārtā mums ir izdevies noorganizēt festivālu tikpat bagātu programmas ziņā, kā tas ir bijis katru gadu, ar vizuālo sadaļu ne mazāku kā citus gadus, ar pilnu muzikālo programmu, ieskaitot lielo koncertu Pils parkā, ar kino seansiem un ar teātra Grand Prix skati. Un, galvenais, nekas no tā nebūs attālināti un digitāli. Viss būs klātienē un ar īstiem mākslas darbiem un notikumiem, bet maksimāli ievērojot piesardzības pasākumus un norādes, kas no valsts un epidemiologu puses dotas kultūras pasākumu rīkotājiem. Pateicoties mūsu partneru un atbalstītāju stabilitātei un ticībai, un ar maksimālu atbildības sajūtu pret sabiedrības veselību, centīsimies pamazām atgriezties mākslas un mūzikas pasaulē, kas līdz šim bijusi iesaldēta,” šī gada programmu piesaka Juris Žagars.
Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā no 25. jūlija līdz 28. augustam būs skatāma vizuālās mākslas izstāde Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam, kurā piedalīsies mākslinieki Kaspars Groševs, Pēteris Līdaka, Artūrs Punte; Jēkabs Voļtovskis, Krišs Salmanis, Kristaps Ģelzis; Ģirts Bišs (kuratores: Daiga Rudzāte, Žanete Skarule). Izstāde mēģinās atklāt skaņas daudzietilpīgo dabu un teju bezgalīgi daudzveidīgo ietekmi cilvēka iztēles laukā, vienlaikus pievēršot uzmanību tam, cik ietekmīga telpas sastāvdaļa ir tās skaņa, kļūstot par asociatīviem nospiedumiem atmiņā. Robeža starp realitāti un iztēli ir ļoti trausla. Izstādes naratīvs iecerēts kā savstarpēji papildinošu pieredžu kopums, kur katrs nākamais eksponāts savā veidā turpina iepriekšējā aizsākto stāstu. Ekspozīcijā iekļauts arī skaņas objekts Planētas detokss un dziedināšana, kas veltīts lielajiem jautājumiem, kurus aktualizējusi krīze. Būtiski uzsvērt, ka lielākā daļa no izstādes objektiem radīti īpaši ekspozīcijai Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam. Izstādes scenogrāfiju veido Martins Vizbulis.
Festivāla atklāšanā, 25. jūlijā, Gaujas krastos pie Cēsīm gaidāms muzikāli performatīvs piedzīvojums Kamēr... peld. Jauniešu koris Kamēr.. un tā mākslinieciskais vadītājs un diriģents Aivis Greters pēc ilgāka pārtraukuma atsāk koncertdzīvi un savā 30. gadu jubilejas vasarā uzstājas Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas koncertā ar īpašu a cappella programmu. Garais klusēšanas periods ir ļāvis smelties iedvesmu Latvijas dabas skaistumā, par ko mūzikā radoši izteikušies izcili latviešu mūsdienu komponisti: Pēteris Vasks, Ēriks Ešenvalds, Rihards Dubra, Andris Dzenītis, Selga Mence, Valts Pūce u. c. Programma iekrāsos latvisko un garīgo cilvēku – tā pārdomas par sevi un pasauli visapkārt. Muzikāli performatīvais piedzīvojums norisināsies Gaujas kreisajā krastā – posmā no Cēsu tilta līdz Žagarkalna kempinga pludmalei.
Festivāla mūzikas programmu papildinās 31. jūlijā kormūzikas koncerts Cēsu Sv. Jāņa baznīcā Paradīzes dziedājumi. Brukners un latvieši Sigvarda Kļavas vadībā. Latvijas Radio kora, ērģelnieces Kristīnes Adamaites un arfistes Jekaterinas Suvorovas veidotajā programmā sasaucas dažādu laikmetu garīgā mūzika – no Vīnes izcilā 19. gadsimta klasiķa Antona Bruknera sakrālajiem darbiem korim un ērģelēm līdz latviešu mūzikas virsotnēm – Maijas Einfeldes, Tālivalža Ķeniņa un Santas Ratnieces emocionāli piesātinātajiem opusiem. Ja Brukners savus garīgos ideālus meklējis Svēto rakstu latīņu tekstos, tad Santa Ratniece pievērsusies Paradīzes dziedājumiem” no Dantes Dievišķās komēdijas itāliski. Mēs esam tik dažādi, taču šīs lūgšanas spēj mūs vienot.
8. augustā būs Cēsīs būs lielais brīvdabas notikums Mēmais melnbaltais un Šostakovičs, kur vakara pirmajā daļā skanēs Dmitrija Šostakoviča 1933. gadā komponētais Pirmais klavierkoncerts, ko raksturo bagātīgs un atjautīgs muzikālu citātu un parodiju izmantojums, sākot ar Ludviga van Bēthovena Apasionātu un beidzot ar dziesmiņu Ak, mans mīļais Augustiņ. Koncerta pirmatskaņojumā klavieru solo spēlēja pats autors, bet 8. augusta vakarā dzirdēsim mūsu izcilā virtuoza Reiņa Zariņa interpretāciju.
Vakarā otrajā daļā Artura Maskata un Andra Pogas mūzikas kompilācijas LNSO orķestrim saspēlēsies ar Bastera Kītona mēmo komēdiju Šerloks jaunākais.
No 14. līdz 23. augustam norisināsies tradicionālā Cēsu festivāla teātra izrāžu skate GRAND PRIX, kurai pagājušās sezonas izrādes-izcilības ir atlasījusi teātra kritiķe Zane Radzobe. Koncertzālē Cēsis būs skatāms Latvijas Nacionālā teātra iestudējums - Juhas Jokelas Finlandizācija Valtera Sīļa režijā, Dailes teātra iestudējums - Floriana Zellera Māte Intara Rešetina režijā un JRT iestudējums Bītlu pēdējais albums Alvja Hermaņa režijā.
Bet 23. augustā koncertzālē Cēsis, atceroties teātra kritiķes Silviju Radzobes darbus un reflektējot par viņas izcilo humora izjūtu, kā savdabīgs cieņas žests būs Latvijas teātru vadošo aktieru teatrāla performance Silvijai Radzobei veltīta basketbola spēle ar Latvijas garāko aktieru piedalīšanos. Tai režiju veidos Valters Sīlis.
No 1. līdz 22. augustam uz kino skatuves Cēsu Laikmetīgā mākslas centra pagalmā tiks izrādīta kino programma Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam, ko šoreiz veidojis filozofs Uldis Tīrons.
Augusta ietvaros tika izrādītas četras filmas - Arvīda Krieva Vainīgais (1979), Frica Langa M (1931), Žaka Tatī Ilo kunga brīvdienas (1953) un Frīdriha Vilhelma Murnava Saullēkts: Divu cilvēku dziesma (1927).