“Gleznoju nosacītas robežas, kuras ir kā žogs - dzīvs žogs, aura, ietvars dvēselei un dziļākajai būtībai. Dzīvs žogs, kurš novelk konkrētas robežas un cenšas būt nepārkāpjams, bet patiesībā ir trausls, iluzors un šķietams pats par sevi. Tas savā ambiciozitātē kļūst ļoti ievainojams un izaicina pārkāpt, vai pietuvoties ļoti tuvu. Manas gleznas ir mans dzīvžogs,” Mārīte Guščika, 2018.
Mārītes Guščikas gleznieciskajā rokrakstā dominē abstraktas kompozīcijas un izteikti ahromātiska krāsu gamma, daudzslāņainā un pastozā glezniecībā atklājot smalkas pelēkā un melnā nianses.
Mākslas zinātniece Diāna Barčevska gleznotājas Mārītes Guščikas darbus raksturo kā jaunas, 21. gadsimta sievietes emociju barometru. Savukārt mākslas kritiķis Pēteris Bankovskis raksta, “Melnpelēkajās, dinamiskiem virpuļiem, vērpetēm, atvariem, mutuļiem, rituļiem pārpilnajās gleznās [...] nav taisnu līniju, kurām sekot, vai leņķu, kam pieķerties. Šķiet, māksliniece vizualizē tekstā pieteikto meditāciju kā absolūti nelineāru procesu, kā atsvešināšanos no jutekliski tveramā, kā atsacīšanos no iespējas pieķerties.”
Arī jaunākajā personālizstādē Dzīvžogs Mārīte Guščika turpina savu meditāciju, demonstrējot piesātinātu un vienlaicīgi atraisītu glezniecību, kas plūst pāri audekla robežām, aicinot skatītājam ienirt emociju bagātajā glezniecības pasaulē.
Mārīte Guščika beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (2007). Kopš 2003. gada piedalījusies grupas izstādēs Latvijā un ārzemēs, sarīkojusi 5 personālizstādes. Darbi atrodas publiskās kolekcijās: Latvijas Nacionālā mākslas muzejā un Mūkusalas Mākslas salonā (Rīgā, Latvijā).